Valsts dzimšanas dienas noskaņās Latvijas pērles meklējam Madonas novadā,  un šoreiz tie ir stāsti par tās puses izveicīgiem, izciliem un strādīgiem cilvēkiem, kuri atstājuši lielākus vai mazākus nospiedumus Latvijas vēsturē. Prasmīga amatnieka Kārļa Kronberga roku darbus, liecības par Augusta Mazura ratu un ragavu darbnīcu un fotogrāfa Jāņa Glīznieka vēsturiskos foto skatām Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā vadošā pētnieka Induļa Zvirgzdiņa vadībā. Bet Sarkaņu pagasta „Dilmaņos” stāsts par bērnu ķirurģijas pamatlicēja Aleksandra Bieziņa darba un dzīves gaitām. Par profesora fraku, kas vilkta doktora disertācijas aizstāvēšanas laikā, un citiem viņa dzīves notikumiem stāsta A. Bieziņa muzeja vadītāja Ingrīda Pureniņa.

 

Aleksandrs Bieziņš - Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicējs

Madonas novada Sarkaņu pagasta „Jaundilmaņu” mājās 1897. gadā zemnieka Bieziņa  ģimenē piedzimst dēls Aleksandrs - vēlākais Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicējs,  Fiziskās audzināšanas un sporta medicīnas institūta dibinātājs un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta bērnu klīnikas vadītājs. Tagad profesora Bieziņa senču mājās jau vairākus gadus ir ierīkots viņa memoriālais muzejs un tajā kopā ar muzeja vadītāju Ingrīdu Pureniņu skatām šī izcilā ķirurga dzīves mirkļus.

No unikāliem eksponātiem muzejā jāmin fraka, ko pirms aptuveni 90 gadiem Aleksandrs Bieziņš vilka mugurā. Nē, ne dodoties uz kādu balli, bet gan aizstāvot doktora disertāciju  Latvijas Universitātē. Bet par profesora interesēm ārpus darba liecina  kora dalībnieka  apliecība, izrādās Aleksandrs Bieziņš ir  viens no pirmajiem LU  kora „Juventus” dziedātājiem.

Lielu interesi muzejā piesaista ar zaļu samtu pārvilkts soliņš, kas savienots ar metālisku rokturi, kam galā tāds kā atsvars, un šo medicīnisko ierīci, kas domāta mugurkaula vingrināšanai var izmēģināt ikviens interesents, šādu „Candera aparātu” profesors Bieziņš savulaik lietoja Raiskuma internātpamatskolā, kuru starp citu viņš arī dibināja 1957. gadā, kā  speciālu skola bērniem ar dažādiem kustību traucējumiem.

Madonieši, kuru vards ierakstīts pilsētas vēsturē

Šogad Madona svin 90 gadus kopš  tā ieguvusi pilsētas tiesības un šim notikumam. Par godu tam muzeja izstāžu zālē var sekot gan pilsētas būvniecības vēsturei, gan iepazīt iedzīvotājus, kas ierakstīti Madonas vēsturē. Kopā ar  muzeja vadošo pētnieku Induli  Zvirgzdiņu  uzlūkojam  slēpes, ka savulaik ir darinātas Augusta Mazura darbnīcā.

Laika grieži ar šo krietno darbarūķi izspēlē nelāgu joku, Augusta Mazura paša celto māju pēc Otrā pasaules kara iekļauj Madonas rūpkombināta sastāvā, un pats mājas cēlājs šajā ēkā nu īrē dzīvokli. Labi, ka tolaik valdošā vara ļauj viņam strādāt un dzīvot savā  mājā. Tipisku tā laika  noskaņu  rāda kāda madonieša zīmējums, tas tapis 1951. gadā, darināts ar parasto zīmuli un attēlo „tautu tēvu” uz postamenta, radio ruporus un padomju karavīru atpūtā uz soliņa.

Interesanta personība ir strēlnieks un fotogrāfs Jānis Glīznieks, kurš savulaik fotokamerā iemūžinājis gan strēlnieku gaitas, gan Madonas, gan arī Rīgas vēsturi. Skatot uz Jāņa Glīzinieka devumu, ir jāmin arī reklāmas foto, ko fotogrāfs darinājis jau teju 90 gadu vecumā, un  attēlā ir redzams Madonā kopā likts radioaparāts.