Pils ar šaujamlūkām atrodas Jumurdā. Skaistais nams šobrīd tiek atjaunots, bet tas glabā stāstus par tiem laikiem, kad te dzīvojušas Tīzenhauzenu un Tranzē dzimtas, kad te dzejnieks Andrejs Pumpurs ir strādājis par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu, literatūrai pievērsdamies tikai vaļas brīžos. Bet izcilākā celtne Jumurdas muižas kompleksā ir ūdens tornis, kur pat ziemā katli kurējušies, lai kungiem pilī būtu siltais ūdens. Šīs puses vēsturi iepazīstam kopā ar Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni un muižas administratori Vitu Bērziņu.

 

Pirmie, kas veidojuši Jumurdas muižu, ir baroni Tīzenhauzeni. Kā var lasīt rakstos par Jumurdas vēsturi, tad 1523. gadā tās īpašnieks bijis Reinholds Tīzenhauzens, pēc viņa šo vietu mantojis viņa dēls, arī Reinholds vārdā, un viņš ir miris kā karavīrs 1577. gadā aizstāvot Ērgļus pret Ivana Bargā karaspēku. Tālāk skatot Jumurdas muižas vēsturi, te īpašnieki ir mainījušies, tie bijuši dažādi vācbaltu ģenerāļi un muižkungi, tad 1852. gadā šo īpašumu par 80 tūkstošiem sudraba rubļu nopērk Eduards for Tranzē, bet kungu nama pēdējais īpašnieks ir bijis latvietis - ārsts Reinholds Miķelis Liepiņš. Kopā ar tagadējo Jumurdas muižas administratori Vitu Bērziņu un Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni Latvijas pērles dodas garām senām drupām, kas pirmajā mirklī, paviršu skatu uzmetot, atgādina viduslaiku pils atliekas, tomēr tur savulaik mituši četrkājaini iemītnieki.

Daiļumdaiļais Jumurdas muižas ūdenstornis celts barona Tranzē valdīšanas laikos, tas ir 19. gadsimta otrajā pusē. Tad tornī iekārtotas vītņu kāpnes, pa kurām tūristi var uzkāpt otrajā stāvā un papriecāties par skatu apkārt, un paklausīties stāstos par minētajiem senajiem laikiem, vai jaunāku laiku vēsturi, kad padomju gados Broņas tante ūdenstornī savu govi turējusi. 

Skatot pils vēsturi, var redzēt, ka 1905. gadā muižas kungu ēku daļēji nodedzina un minētais dakteris Liepiņš šo namu 1907. gadā atjauno, tāpēc barons Tranzē pili pārdod ārstam. Pirmā Pasaules kara laikā īpašnieki namu pamet un sarkanie strēlnieki te ir rīkojuši balles. Pēc kara te apmetušies bezpajumtnieki, tad pirmajā stāvā tika ierīkota pienotava, bet no 1929. līdz 2000. gadam pilī atrodas skola; tad kādu laiku muižas ēkas ir pagasta pārraudzībā, līdz Jumurdas muižu nopērk tās tagadējie īpašnieki - Apiņu pāris, pils tiek atjaunota senajā godībā, savukārt saimniecība ēkas ir iekārtota viesnīca un pasākumu telpas. Pils ārpuse jau liecina par to skatu, kāds tas bijis baronu laikos, visas vēsturiskas detaļas, koka logi un tornīši arī ir atjaunoti.