Ābolu ražas laikā lūkojam pirmās pomoloģiskās (mācība par augļu koku un ogulāju sugām un šķirnēm) skolas vēsturi. Tā meklējama Amatas novada Drabešu pagasta Kārļos. Kā grāfs Aleksandrs fon Zīverss te saimniekoja 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ielūkojamies arī vēl agrāku laiku Kārļa muižā, kad te dzīvoja skotu izcelsmes uzņēmējs Džeimss Pīrsons un, ceļot šeit savu muižu, ieviesa ēkas arhitektūras tādus akcentus, kādi bija skatāmi viņa dzimtenē. Staigājam arī pa Kārļamuižas ainavu takām, kuras skatus savulaik savos zīmējumos ir iemūžinājis gleznotājs Johans Kristofs Broce. Par visu stāsta tagadējais viesnīcas „Kārļamuiža” saimnieks Jānis Stepiņš.

Apciemojot Kārļus jeb Kārļamuižu ir jārunā par trim svarīgiem pieturas punktiem, kas ir veidojuši  šīs puses vēsturi: viens ir jau minētais augļu koku dārzs un  dārzkopības skola, kas še  dibināta 1870. gadā. Otrs pieturas punkts ir stāsts par nu jau neesošu kungu māju, kas te būvēta 18. gadsimtā un bijusi visai unikāla celtne, jo  pēc formas un stila atgādinājusi Britu salās vai Holandē būvētu namu. Un  vēl jāmin ainavu parks, kas, pateicoties dabiskajam reljefam, ir iedvesmojis gan parka ierīkotājus gan arī  tūristus sendienās un šodien. Piekodinājis paņemt līdz ērtus staigājamos apavus,  tagadējais viesnīcas „Kārļamuiža” īpašnieks, saimnieks un arī gids, un senās vietas atjaunotājs Jānis Stepiņš ir gatavs stāstīšanai, kas notiek kāpelējot augšup un  lejup pa dabas takām.

Pirms Kārļi nonāca baronu Zīversu īpašumā, šī vieta  saucās Wolfsruhe, tātad Vilkumiers,  jo agrākie īpašnieki bija baroni Volfi, savukārt pēc  tam, kad šo muižu iegādājās Karls Eberhards Zīverss, to pārdēvēja par Karlsruhe - Kārļamieru un tā vēl līdz šai dienai Drabešu pagasta  gleznainās ainavas apkaime nes Kārļamuižas jeb Kārļu vārdu.

Kā var lasīt 2007. gada žurnāla „Māksla plus” ceturtajā numurā publicētajā mākslas vēsturnieka un Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa rakstā: „(..) Augstprātīgais un  parasti visu kritizējošais grāds Gabriles de Brē par Kārļiem rakstīja 1817.gada izdotajā grāmatā par Vidzemi: ”Karlsrūe bagāta Rīgas tirgotāja Kleina īpašumā ir ļoti skaista dzīvojamā ēka un plašie dārzi, kas iekārtoti ar gaumi, viss atrodas tīkamā un gleznainā ainavā.”

Pēdējos gadus Kārļi atkal atgūst sendienu  popularitāti un arī skatu, bet runājot par zemniekiem, kuri reiz te bijuši gidu lomās, ir jāpiemin vēsturnieces Aijas Taimiņas raksts 2004. gadā  žurnālā  „Iespiedgrafika”. Viņa min gadījumu, kad 1793. gadā  Kārļos ir viesojies galma padomnieks Gustavs Johans Budenbroks, kurš ratos kā pavadoni ir uzņēmis kādu kājāmgājēju zemnieku: „(..) Zemnieks mācēja jau pa gabalu norādīt uz skaistākajām vietām un  patētiski tās savos vārdos  aprakstījis. Kas gan  būt gaidījis no latvieša tā pelēkajā vadmalas jakā,  nokarājušamies biksēs un zeķēm bez ļekas, tādu gudrību.”

 Interesants fakts par augļkopības skolu Kārļos: te mācījies arī latviešu  gleznotājs, ievērojamākais simbolisma pārstāvis tēlotāja mākslā - Rūdolfs Pērle, un, iespējams, viņa gleznās attēlotie ziedi ir  savulaik auguši šeit.