Šķiet, mums ir maza kungu māja un nav daudz ko skatīt, bet mūsu pērles slēpjas detaļās un stāstos par tām, stāsta Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa. Kopā ar viņu lūkojam baronu Hānu portretus, ierāmētas 19. gadsimta tapetes, ozolkoka parketu no baronu laikiem, grīdas dēļus no 20. gadsimta. 30. gadiem un senas fotogrāfijas, kurās iemūžināta Lielvircavas muižas dzīve.
Muižas atjaunošanas darbi sākti 2013. gadā. Šobrīd Lielvircavas muižā var redzēt pārmaiņu procesu - gan atjaunotās zāles, gan vēl atliekas no skolas laikiem, kur klases telpas gaida uz remontu, lai pārtaptu kungu laika istabās, gan aplūkot senās ēkas detaļas - 19. gadsimta tapetes, ozolkoka parketu no baronu laikiem un pavērot senās fotogrāfijas, kurās iemūžināta Lielvircavas muižas dzīve.
Šī nama stāsts sākās 19. gadsimta sākumā, kad barons Dionīsijs fon Klopmans te ceļ sev māju, bet kungs bijis iestidzis parados, tādēļ bija spiests pārdot citas savas muižas, lai varētu uz šo Lielvircavā. Bet kad ēka bijusi gatava, tad arī no tās to nācies šķirties un ēka nonākusi Grothusu dzimtas īpašumā, tie laika gaitā saradojušies ar baroniem Hāniem, un tie te arī dzīvojuši līdz agrārai reformai, kad māju nodod pagasta pašvaldībai, kura te ierīko izrīkojumu telpas un vēlāk iekārto skolu. Lielvircavas muižas gide Zanda Zariņa ved augšā pa koka kāpnēm, kuras dēļi un virpotie reliņi saglabājušies no 19. gs. 60. gadiem, kad te saimniekoja baroni Hāni.
Bet zem stikla ir ierāmēts neliels gabaliņš tapešu, kurām vairāk nekā 100 gadu. Savulaik tapešu krāsas uz sienām bija spilgtas, jo tas radīja lielāku apgaismojumu sveču gaismā.
Kamēr pats nams soli pa solim piedzīvo atjaunošanu, saglabājot vēsturisko dizainu, tikmēr mēbeles tiek pirktas antikvariātos un piemērotas senā laika stilam. Tā te arī nonācis apaļš kāršu galds ar ādas virsmu. Turklāt visas mēbeles muižā var lietot – kāpt uz paklāja, apsēsties sofā, arī izmēģināt rakstīt pie rakstāmpults, jo muiža nav muzejs.
Lielvircavas muižā jau pāris gadus notiek muižas balles. Tā kā Zanda Zariņa ir arī aizrāvusies ar vēsturisko tērpu izpēti un darināšanu, tad līdzās gides pienākumiem, viņa tapina kungu uzvalku un dāmu kleitas, kādas valkāja 19. gadsimtā. Uz muižas balli sabrauc arī citu muižu pārstāvji tērpušies sendienu tērpos un te dejo Vīnes valšus, tango, kadriļas, mazurkas un muižas apmeklētāji var arī paši iemācīties pareizos soļus.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X