Taurenes pagastā nost no lielceļiem starp Ilzes un Bānūžu ezeriem atrodas neparasta celtne – tās savdabība slēpjas parastumā - pelēks guļbaļķu nams ar lubiņu jumtu, kas vairāk atgādina 19. gadsimta sākuma zemnieka māju, tik zvanu tornis nodod, ka tā nav parasta ēka. Tā ir Lodes (Apšu) luterāņu baznīca un šajā baznīcā lūkojam zem altāra, kur redzams meistara paraksts no 1899. gada, skatām seno ērģeļu stabules un kāpjam arī zvanu tornī.

Baznīca ir celta 1780. gadā. Dēlis ar parakstu gan noslēpts zem altāra, tāpēc to tā nevar ieraudzīt.

„Apšu baznīcas pirmsākumi ir meklējami jau 13. gs. kad sāka ieviest kristīgo ticību. Lai vieglāk piesaistītu vietējos, pirmās katoļu baznīcas cēla senlatviešu kulta vietās un tā arī notika ar Apšu baznīcu. Tuvu baznīcai atrodas Bānūžu pilskalns, vietējās nozīmes kulta vieta – svētavots. Vēl 18. gs. cilvēki nesa ziedojumus uz Apšu baznīcu – krellītes, lentu gabaliņu, monētas un lika uz altāra,” tā lasāms grāmatā „Šīs zemes un cilvēku likteņgrāmata” par Taurenes pagasta vēsturi, ko apkopojusi bijusī vēstures skolotāja un Taurenes pagasta pagātnes izzinātāja Spodra Ergarde. Gan lapojot viņas rakstīto materiālu gan apciemojot minēto baznīcu, lūkosim tās pagātni un šodienu

Stāstu par Lodes evaņģēliski luteriskās draudzes Apšu baznīcu draudzes priekšnieks Dainis Kalve sāk ar fotogrāfiju radīšanu, kuras var aplūkot gan ne pašābaznīcā, bet lūgšanu telpā, ko brālīgi dala Taurenes pagasta katoļticīgie un luterāņi. Šeit Lodes draudze pulcējas uz dievvārdiem ziemas aukstajos mēnešos, kad pašu baznīcu nevar piekurināt, bet lūgšanu telpa arī atrodas vēsturiskā vietā, proti Taurenes pagasta centrā, bijušajā Nēķenu muižas ledus pagrabā, kur tagad ir izveidots pagasta muzejs un minētā lūgšanu telpa.

Spodras Ergardes grāmatā var lasīt: „Lodes evaņģēliski luteriskā draudze minēta 1536. gadā, bet pirmā Apšu baznīca celta 1613. gadā kā Skujenes filiālbaznīca. Tā bija ļoti vienkārša, pēc zemnieku māju parauga celta – bez grīdas un sēdvietām.”

20. gs. 60. gados baznīca vairākkārtīgi tika izlaupīta: pazuda gan lustras, an biķeris altāra trauki, tika apgānīts kristāmtrauks. Internetā tūrisma izziņas avotos parasti tiek minēts, ka baznīca arī izmantota filmēšanas vajadzībām – te 1987. gadā tika uzņemti kadri filmai „Aija” pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas motīviem un vienā informācijas avotā ir rakstīts, ka kinoļaudis pat labāku ainu uzņemšanai pielabojuši baznīcas jumtu. Bet pirms braucam lūkot pašu dievnamu, vēl jāpastāsta par krucifiksu, kādus parasti nākas redzēt Latgales pusē ceļmalās, te tāds slejas lūgšanu nama ārpusē un uzcelts pirms 20 gadiem, lai Taurenes katoļticīgajiem ir kur lūgties. Pašu krustu darināja Latgales kokgriezēji un arī Dainis Kalve savu roku pielika tā gatavošanā.

Šajā vienkāršajā zemnieku stilā ieturētajā namā, šķiet, pats greznākais priekšmets ir metālā kalts žuburains durvju rokturis, kas melni krāsots spilgti izceļas pie baltajām durvīm. Bet Dainis Kalve vedina pie vēl kāda iespaidīga senuma – ērģelēm, kuras rotā, kā šodien teiktu, logo – Martin Kresling, Jakobstatd. Tās 1890. gadā uzbūvēja meistars no Jēkabpils Mārtiņš Krēsliņš, un gids, atklāj, ka instruments tik labi izgatavots, ka skan vēl šodien.