Šobrīd ir uztīti 300 metri no Lielā Augšdaugavas musturdeķa, kuru plānos pārstiept pāri Daugavai 2020. gadā. Milzīgo segas kamolu un stāstu par to lūkojam Naujenes novadpētniecības muzejā. Te arī etnogrāfijas ekspozīcijā uzzinām, kas ir skovorda, ļižeika un kačerāgs un arī aplūkojam Parīzē dzīvojošā tēlnieces, gleznotājas un medaļu mākslinieces Valentīnas Zeiles darbus. Naujene ir viņas dzimtais novads.

Naujenē bijušajā skolas darbnīcā ir iekārtota etnogrāfijas ekspozīcija, kura sastāv no divām daļām: vienā ir parādīta turīga zemnieka istaba 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta pirmajā pusē. Un otra ekspozīcijas daļa ir veltīta dažādiem priekšmetiem, kuri ir izmantoti ēdiena pagatavošanai, uzglabāšanai un pārstrādei. Un šai ekspozīcijai ļoti latgalisks nosaukums: "Skovorda, ļižeika, kačerāgs un citi štrumenti".

Naujenes novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa-Koļesņika ieved telpā, kur ir apskatāmi ne tikai minētie priekšmeti, tātad panna (skovorda) , karote (ļižeika) un krāsns kruķis (kačerāgs), bet arī citi trauki un darbarīki, kurus izmantoja saimniecībā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē.

Īpašs Naujenes muzeja eksponāts ir lielais Augšdaugavas musturdeķis - sega, kura šobrīd ir uztīta kamolā un izskatās kā lauku sētas akas grodu izmērā. Segas garums šobrīd ir 300 metri, un šo segu vēl turpina darināt. Tās tapšanā var iesaistīties ikviens.

"Tas bija 2011.gads, kad mēs sākām šo akciju, un likās, ka mums neies tik raiti, kā tagad, bet uz doto brīdi cilvēki ir tik aktīvi palikuši, ka mēs pat nespējam sašūt visus kvadrātiņus kopā," atzīst Evita Kusiņa-Koļesņika.

Doma ir izveidot 500 metrus garu un 1,6 metru platu musturdeķi, lai ar to pārklātu Daugavu īpašā vietā - Daugavas vārtos.

Deķa darināšanā var iesaistīties ikviens. Katrs var adīt, tamborēt, aust kvadrātiņu 10x10 vai 20x20 centimetru lielu un tad aizvest vai aizsūtīt to uz Naujenes muzeju.