Nurmuižas pils, kas celta 16. gadsimta otrajā pusē, ir piedzīvojusi vairākas pārbūves līdz jaunākajiem laikiem, kad tagad teju no drupām muižas kompleksa ēkas piedzīvo savu atdzimšanu. Stāstus par tomātu dēstiem, kas baronu laikos auguši zem klajas debess, par muižas cietumu, par apkārtnes ķieģeļu kolekciju, kuros ir atstāti dažādu laikmetu nospiedumi un par muižas kalpotāju darbiem - stāstīs novadpētnieks un Nurmuižas gids Aldis Denčiks.

Gluži kā nogrimušo Gaismas pili, tā 2005. gadā no drupu kaudzes vietējie sāka celt ārā Nurmes muižas kompleksu – pašu pili, kūtis, staļļus, smēdi, ratnīcu, siltumnīcas. Lai arī pils interjers vēl gaida savu atjaunošanu un arī sendienu lietu kolekcija nav liela, tomēr ēkas ir atdzimušas, ieguvušas jumtu, atjaunošanas darbi nenorimst, un līdzās tiem te atbraukušie tūristi var dzirdēt un redzēt stāstus par Nurmuižas vēsturi.

Talsu novadā esošā Lauciene savu tagadējo nosaukumu ieguvusi 1940. gadā. Līdz tam vieta lepojusies ar skaisto lībiešu izcelsmes vārdu Nurmuiža, jo „nurm” lībiešu valodā nozīmē „lauks”. Gadsimtiem ilgi te saimniekojuši baroni Firksi. Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, tā vairākkārt pārbūvēta un beidzamo reizi savus vaibstus mainīja 20. gadsimta sākumā, kad arhitekts Vilhelms Bokslafs tai piešķir tādu izskatu, kas tiek dēvēts par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs.

Celtnei gājis secen muižu dedzināšanas vilnis, kas notika 1905. gadā, tik tāpēc vien, ka barons Oto fon Firkss 19. gadsimta beigās uzbūvējis pagasta skolu, un viņa pilij dedzinātāji nav ķērušies klāt.

Otrā pasaules kara laikā te bija hospitālis, pēc kara kādu laiku pilī atradās Laidzes kolhoza kantoris un vēlāk – padomju saimniecība „Okte”. Atjaunojot neatkarību Latvijā, pilij mainās īpašnieki, bet ēkas tikām grimst aizmirstībā, līdz šo kompleksu iegūst ABLV bankas īpašnieks Oļegs Fiļs. Tāds ir Nurmuižas īsais vēstures kurss.

Šobrīd galvenās liecinieces par Nurmuižas dzīvi ir dažas senas fotogrāfijas, 19. gadsimtā darināts galds un vēl arī sienas pulkstenis, kas gaida restaurāciju. Ejot uz lielo zāli, varam gūt priekšstatu, cik koši te savulaik bijuši sienu un griestu gleznojumi un aplūkot grezno zili balto krāsni.

Jāteic, gan ka Firksu gaume bijusi visai eklektiska - pie vienas sienas tautiskais stils, pie otras freska ar sengrieķu mitoloģiskajām ainām un griestos mijas klasicisma un baroka laika ornamenti. Toties bēniņos valda tikai viens stils – senums un pamatīgums.

Citas muižas kompleksa ēkas vēl atjaunota, toties rekonstrukcijas darbi ir pabeigti divās siltumnīcās, kur savulaik audzētas palmas un vīnogas. Pretī tomātu mājai ir krietni lielāks glāžu šķūnis, tur vēl pagaidām nekas nav iestādīts, bet, cerams, nākotnē izveidos tādu pašu oranžēriju, kāda tā bija baronu Firksu laikā.