Viesojamies Limbažu novada Pāles novadpētniecības muzejā, ielūkojamies Pāles pagasta vēsturē un senos tiesas protokolos, kur, piemēram, 1862. gadā rakstīts šādi: „Pāles „Ozoling” saimnieks Jān Neiman dabū desmit sitienus ar žagariem, par to, ka māju kalpa sievu sakāvis.”

Uzzināsit arī, kādā karnevāla tērpā Limbažu masku ballē bija ģērbusies dzejniece Aspazija, un raudzīsim gleznaino Ķaukuļu gravu, kur dzejniece savulaik staigājusi, kad strādājusi par mājskolotāju „Ķaukuļu mājās”.

Gadsimtu gaitā Pāles muiža piederējusi vairākām dzimtām. 1839. gadā te sācis saimniekot Zemestiesas sekretārs Armīns Samsons fon Himmelšterns, kura pilnīgā īpašumā muiža skaitījās tikai no 1843. gada. Baronu Samsonu dzimta muižā saimniekojuši trīs paaudzēs, un pēdējais tās īpašnieks bija Fēlikss Samsons fon Himmelšterns, kurš piedalījās Latvijas atbrīvošanās cīņās un par varonību tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Tāpēc arī viņam muižu neatsavināja, bet atļāva tajā saimniekot līdz 1939. gada repatriācijai. 

Pāles pagastā atrodas arī Drieliņu muiža.

Raidījuma Latvijas pērles pirmajā daļā šoreiz stāsti par Ķaukuļu gravas skaisto ainavu, kas iedvesmoja dzejnieci Aspaziju, savukārt, pēc tam viesojamies Pāles novadpētniecības muzejā, lai iepazītu Pāles pagasta iedzīvotāju vēsturi un runas veidu.

Rikveiļu ģimenes mājskolotāja - Aspazija

Tagad Limbažu novadā esošā Ķaukuļu gravā ir krietni klusāka nekā pirms daudziem gadiem, kad te saimniekoja muižnieka Rikveiļa ģimene, un krietni jaunākā vēsturē – pagājušā gadsimta vidū un arī laikā pēc otrā pasaules kara, te notika zaļumballes. Pēcāk vieta tikusi aizmirsta, aizaugusi un tagadējiem gravas saimniekiem – Spandegu ģimenei – nācies pamatīgi pastrādāt, lai tā atgūtu to skaistumu, kāds valdījis pirms vairāk nekā 120 gadiem, kad Ķaukuļu gravā toreiz esošo muižu rentēja Rikveiļu ģimene un kopā ar viņiem dzīvoja viņu meitu mājskolotāja Johanna Emīlija Lizete Rozenberga jeb dzejniece Aspazija.

Divu Rikveiļu meitu skološana ir aizņēmusi astoņas stundas dienā, mācības notikušas vācu valodā, un arī ģimenē runāts vāciski. Bet, līdztekus meiteņu skološanai, Aspazija te arī uzrakstījusi lugas „Vaidelote" un "Zaudētās tiesības".

Ķaukuļu gravā var izbaudīt dabas skaistumu, pasēdēt uz apsūnojušā akmens, kur reiz arī sēdējusi dzejniece Aspazija, un, ja klusu uzvedīsities, iespējams, pamanīsit kādu pūci, kas gravas kokos sev ierīkojusi dobumu.

Pāles pagasta ziedu laiki sendienās

Uz Pāles novadpētniecības muzeju Latvijas Radio devās, lai iepazītos ar Vidzemes lībiešu vēsturi, ko šeit rūpīgi ir pētījusi un pēta Rasma Noriņa, taču tajā dienā vēsturniece bija aizņemta citos darbos, un lībiešu vietā iepazīstam Pāles pagasta vēsturi, ko izrādīja un par ko stāstīja Rasmas meita, muzeja vadītāja Liene Noriņa-Šeikina.

Sava vieta muzejā ir jau pieminētajai dzejniecei Aspazijai, lai arī daudz laika ir aizņēmis skolotājas darbs, tomēr viņa arī iepazinusi Limbažu puses sadzīvi un kultūru. Par to varam lasīt viņas „Kopotajos rakstos”, kuru fragmenti ir arī rodami Pāles muzejā.

Turpinot apgaitu pa muzeju, Liene Noriņa-Šeikina rāda senus dokumentus, kas liecina par reiz kuplā pagasta rosību. Te jāpiebilst, ka savulaik Pālē dzīvoja ap trijiem tūkstošiem iedzīvotāju (tas bija pagājušā gadsimta 30. gados), tagad – tik nepilni 800. Tātad dokumenti no pagasta "ziedu laikiem" sendienās.

Ejot tālāk, nonākam pie naudas zīmju ekspozīcijas, kur aplūkojamas banknotes, sākot no cara laikiem līdz atjaunotā lata priekštecim, tā sauktajam, repšikam.

Atmiņas par jaunības dienām Pāles muzejā katrs var atrast savam vecumam atbilstošas. Ja raidījuma autore sajūsminājās par padomju laiku dienasgrāmatu, kas nemainīgā dizainā teju gadus piecdesmit bija katra skolasbērna īpašumā, tad vecāka gadagājuma ļaudis ar mīlestību uzlūko patafonu.

Jaunību, bērnību vai savas zemes un tautas vēsturi šajā muzejā vai iepazīt ikviens, kas viesojas Limbažu pusē, kā arī var baudīt gleznainus dabasskatus Ķaukuļu gravā.