Noslēdzot jau aizritējušo, 2016. gadu, pārlūkosim, kur tika meklētas ”Latvijas pērles”. Vēlreiz ielūkosimies krāšņākajā Kurzemes baznīcā Apriķos, atcerēsimies kā cep „slīkoņus” Spāres muižā, paciemosimies Melānijas Vanagas muzejā Amatas novadā, Krāslavas katoļu baznīcā, nesen atjaunotajā Lūznavas muižā, kā arī citās vietās, par kurām pagājušā gadā stāstījām raidījumā.


Kategorijā  „Skaistākā atdzimšana” varētu ierindot daudz objektu, gan Lestenes baznīcas altāri un kanceli, gan Ludzas lielo sinagogu, gan Krāslavas katoļu baznīcas restaurēto altārgleznu, bet raidījumā Latvijas pērles izceļam Lūznavas muižu, kura arī nupat ieguva apbalvoju kategorijā  „Labākais jaunais tūrisma objekts Latgalē” . Ēka  tiek dēvēta par ļoti neparastu romantiskā jūgendstila paraugu un, lūkojoties uz nama fasādi,  tajā nevar atrast simetriskus elementus.

Meklējot krāšņumus Kurzemes pusē, jāmin Apriķu luterāņu baznīca, to uzskata par  Kurzemes sakrālās mākslas pērli. 17. gadsimta sākumā baroni Osten-Sakeni te nolemj celt savu privāto baznīcu. Šo rokoko un baroka stila celtni darināja vietējie namdari, kokgriezēji un krāsotāji - konkrēti viņu vārdi nav palikuši vēstures lappusēs, bet  viņu roku darbs te ir bauda acīm.

Sakrālās mākslas tematiku turpinot ir jāskata Alūksne, vieta, kur dzīvojis un strādājis Bībeles tulkotājs, vācu mācītājs Ernsts Gliks, šajā pilsētā aplūkojami gan Glika stādītie ozoli, gan vieta, kur viņš izveidojis skolu latviešu bērniem, gan arī Bībeles muzejs, kas ierīkots bijušajā tirgus namiņā.

Ceļojot pa muižām, pilīm un baznīcām ir vietas, kur var mielot ne tikai acis ar redzamo un ausis ar stāstiem par sendienām, bet arī tiek domāts par vēderpriekiem, un tā ir  Talsu novada Ģibuļu pagasta Spāres muižā - ēkā, kas celta ap 1790. gadu,  padomju laikos te atradās skola, bet tagad muiža atgūst savu sākotnējo izskatu un  tās virtuvē ikviens var piedalīties slīkoņu cepšanā un garšošanā.

Pašmāju kinodzīvē viens no emocionālākajiem notikumiem pagājušajā gadā bija  Viestura Kairiša  filmas „Melānijas hronika” parādīšanās uz ekrāniem, stāsts par šīs rakstnieces izsūtījuma laiku Sibīrijā dziļi un pamatīgi uzrunāja neskaitāmus skatītājus. Amatas novada Ieriķos Melānijas Vanagas muzejā grāmatu plauktā trijos stāvos rindojas pamatīgi sējumi, kuros akurātā rokrakstā dokumentēti atmiņu stāsti par dzimto novadu un dzimtas vēsturi. Muzejs ir izvietots bijušajā Spāres-Doles pamatskolā, kur 1912. gadā septiņu gadu vecumā mazā Melānija Šleija uzsāka skolas gaitas, no tiem laikiem saglabājusies lielākā telpa bijušajā skolā, kur toreiz vienkopus mācījušies vairāku klašu bērni.

Lielākā altārglezna un neparastākais stāsts par otru tāda paša izmēra mākslas darbu vienā un tajā pašās baznīcā ir meklējams Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā, kur viena  otrai līdzās stāv  itāļu gleznotāja  Filipo Kastaldi gleznotā freska, kurā attēlots Francijas karalis Ludvigs IX, kas dodas krusta karā, un aptuveni 100 gadus vēlāk darinātā poļu mākslinieka Jana Matejko glezna ar tādu pašu sižetu. Abi mākslas darbi ir tapuši pēc tā laika Krāslavā dzīvojošo grāfu Plāteru pasūtījuma.

Tiekamies atkal pēc nedēļas jaunos pērļu meklējumos!