Kopā ar Talsu novada muzeja galveno speciālisti vēstures jautājumos Inesi Vemperi Latvijas pērles dodas pastaigā pa deviņu pakalnu pilsētu Talsiem - ielūkojamies katoļu un luterāņu baznīcās, ieklausāmies stāstā, kā tapa skulptūra „Talsu koklētājs” un ko ļaudis pirka Dižmāras tirgū.

“Pirmās zināšanas Eiropas ģeogrāfijā es guvu bērnībā, klausoties pieaugušo joku par to, kāpēc Talsi ir pārāki par Romu. Lūk, Talsi atrodas uz deviņiem pakalniem, bet senā Itālijas pilsēta tikai uz septiņiem,” atklāj raidījuma Latvijas pērles veidotāja Zane Lāce.

Pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns un Dzirnavkalns – vienā ir estrāde, citā senā pils stāvējusi, vēl citā mitis kuršu ķēniņš Lamekins, kurš bijis tik ievērojams, ka viņam par godu ļaudis ar cepurēm sanesuši kalnu. Šajā raidījumā uzkāpsim dažos no šiem kalniem, bet pirms tam gide Inese Vempere rāda uz tagadējo vakara vidusskolu un stāsta par tiem laikiem, kad tur vairākas svešvalodas mācītas.

Interesantas atmiņas par mācību procesu šajā skolā grāmatā „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves” publicēja Talsu pedagogs un sabiedriskais darbinieks Tīcs Dzintarkalns, pagājušā gadsimta 30. gados viņš vairākās burtnīcās aprakstījis šīs pilsētas namus, ielas un ļaudis un par Cirķela skolu ir lasāmas šādas rindas:

“… kāda skolotāja gājusi klasē ar ādas pātadziņu rokā un nav nesusi līdzi tikai parādīšanas dēļ - diezgan bieži jaunkundze devusi tai darbu. Jo vēlāk latviešu vidusskolu apmeklēja skolnieki, kuri, ieraugot pātadziņu, izsaucās: „Arī es biju no tiem grēku āžiem, kuru dēļ maigajai jaunkundzei vajadzēja uzņemties tādu rupju darbu – pielietot kančuku.”

Tik tālu Talsu skolas vēsture, bet tagad dodamies pa Tiguļu kalnu lejā, kur pāri ielai skatu piesaista oriģināla sakrālā celtne. No senās baznīcas palikušas tikai ārsienas un telpas interjers ir moderns, lakonisks un gaišs.

Savukārt pāri Pilskalnam paveras skats uz Ķēniņkalnu, kuru jau vairāk ka divdesmit gadus rotā Latvijas brīvības cīnītājiem veltītais piemineklis "Koklētājs". Taču ilgs ir tā ceļš no ieceres līdz gatavam darbam. Tālāk ceļš ved lejup no kalna un mēs nonāk Kalēju un Ūdens ielas stūrī, kur acis priecē akmens dārzs un arī sens namiņš ar vēsturisku stāstu.

„ Aiz vidus durvīm ir M. Hiršberģa dzīvoklis un „veikals”. Logā ir paziņojums, ka še ir aģentūra no petrolejas ķēķiem, „primusiem”, no Lipstona tējas un mušu iznīcinātāja „aeroksona”. Hiršberģa tēvs savā laikā (ap 1900.g.) bija bagātākais Talsu žīds, jo bija liķiera fabrikants. Viņa namā bija glaunākais Talsu šeņķis.”

Tas atkal bija ieskats pagājušā gadsimta 30. gadu Talsu dzīvē, ko pierakstījis Tīcs Dzintarkalns. Vēl par pagātni runājot, jāmin Dižmāras tirgus, kas kopš 19. gadsimta vidus ik gadu tiek rīkots augusta nogalē. Kad pilsētā divas trīs dienas notika pārdošana un pirkšana, kumēdiņi kautiņi dejas… viss, kas piedien pie kārtīga gadatirgus.

Turpinot ceļu tālāk uz citu Talsu kalnu, nevar nepieminēt oriģinālu un skaistu pilsētas reklāmu, proti 22 gleznotāju darbu reprodukcijas, kuros ir attēlotas Talsu ielas un nami. Tās rotā 22 māju ārsienas pilsētā. Garāmgājēji var aplūkot gan oriģinālu - pašu ēku, gan gleznojumu mākslinieka redzējumā.