Izdzīvojusi pēc Pirmā pasaules kara šāviņiem un zibens spēriena pie Latvijas un Baltkrievijas robežas slejas vēlīnā baroka un rokoko laika „pērle” - Piedrujas katoļu baznīca. Kā 18. gadsimtā kāda amatnieka kļūmes dēļ tika mainīts altāra gleznojuma kompozīcija un tehnika, kā izskatās iluzorā glezniecība, kāpēc tur ir raudoša eņģeļa figūra, to stāsta baznīcā strādājošie poļu restauratori, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas Valsts inspektore Dzintra Bukeviča un mākslas vēsturniece, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Rūta Kaminska.

Skats, kas paveras šobrīd Piedrujas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas iekšienē, skaidri liecina, ka te notiek remontdarbi: centrālais altāris aizklāts ar stalažām, altārgleznu var aplūkot tuvplānā, jo tā  nule atjaunota, novietota uz grīdas, gaida, kad to pieliks atpakaļ prezbiterijas centrā.

Tā kā  senāk Latgale ietilpa Polijas - Lietuvas ūnijā, tad tagad Austrumlatvijas daudzos dievnamus, kas reiz piederēja  poļu augstmaņiem, atjauno ar Polijas Kultūras ministrijas atbalstu. Piedrujā jau gadu strādā poļu un latviešu restauratori Tomaša Dzjuraveca vadībā.  Pašā stalažu virsotnē ar otiņu rokās darbojas otra poļu restauratore Agneška Hoikovska-Savicka. Triepienu pa triepienam ar zelta krāsu viņa atjauno Jaunavas Marijas monogrammu  virs centrālā altāra.

Baznīcas iekštelpas ir rotātas ar daudzām dekoratīvām ģipša skulptūrām. Sevišķi izteiksmīga ir kāda eņģeļa figūra, kur šis spārnotais bērns attēlots raudot ar milzu kabatlakatu rokā. Rūta Kaminska atklāj, ka Pasienes baznīcā ir šāds pats eņģelītis un tas liecina, ka abās baznīcās strādājuši līdzīgi vai vieni un tie paši meistari. Tas, ka viņš raud, ir saistīts ar centrālo gleznu un to, kam altāris veltīts, kam pieskaņojas arī pārējā baznīcas kompozīcija. Bet mutautiņš eņģelīša rokās ir barokam raksturīga iezīme - pēc iespējas emocionālāk un krāšņāk parādīt.

"Reizē arī tādas sadzīves detaļas un mīļi naivi papildinājumi krāšņo to visu un parāda, ka meistari māk parādīt cilvēka pārdzīvojuma saistību ar Dieva templi. Tas nav auksts atsvešināts, tur arī ir kaislības, ciešanas, mīlestība un prieks," bilst Kaminska.