Sena un unikāla graudu žāvēšanas krāsns jeb plauktu graudu kalte, 18. gadsimtā celts stallis un kalpu māja ir apskatāmas Neretas novada Pilkalnes muižā. Tās saimnieks Valdis Tomsons raidījumā Latvijas pērles stāsta, kā Pilkalne pie sava vārda tikusi, kā sendienās darinātie saimniecības rīki te nonākuši un kāpēc tie ir īpaši. Un vēl atklājam, kādā kokgriezēja darbā tur ir apskatāmi lietuviešu lamuvārdi.

 Ne tik senos laikos kā graudu kalte, bet pirms aptuveni 30 gadiem uz Pilkalnes muižas kompleksu, no kura pāri palikusi bija tikai kalpu māja, pussagrauta kūts,  klēts un minētā graudu žāvēšanas vieta, atnāca dzīvot Tomsonu ģimene. Teju no drupām viņi atjaunoja senās ēkas un vēl aizvien to dara, un nu te brauc tie, kam patīk senas saimniecības lietas aplūkot un stāstus par tām paklausīties.

„To, ko citi divatā, to mēs ar sievu vieni paši izdarām,” tā dažādus kalambūrus bārstīdams Pilkalnes muižas saimnieks Valdis Tomsons iepazīstina ar teritoriju, kur reiz dzīvojuši un strādājuši ļaudis, kas kalpoja vietējiem vācu muižkungiem. Tomēr skatot senāku vēsturi, atklājas, ka šajā vietā savulaik valdījuši lietuvieši. Tas arī ir viens no skaidrojumiem, kāpēc Neretas novada Pilskalnes pagastā atrodas Pilkalne. Izrādās šim vārdam ir lietuviešu valodas izcelsme - tā stāsta gan Valdis Tomsons, gan arī fonā piebalso viņa suns labradors Grēta. 

Zem lielākās ēkas jumta savulaik atradās kūts, klēts un kalte. Te ir arī tagadējo saimnieku lepnums – senā graudu krāsns, atjaunota un stāv visā savā godībā – vairāku metru augstumā redzami tādi kā plauktiņi. Tālāk paveras skats, kas ir paradīze senu saimniecības priekšmetu baudītājiem. Sviesta kuļamā ķērne, ēveles, zāģi, graudu vētījamā uzparikte, seni urbji…. un vēl un vel  dažādas senlietas, kuras še vāc un glabā Valdis Tomsons.  

Kad Tomsonu ģimene atnāca uz Pilkalnes muižu, te bija pamesta vieta. Un tas, kas tagad redzams, ir atjaunots ar dažādu projektu palīdzību. Nu bijušajā klēti ir liela zāle, kur  siltajā sezonā notiek dažādi pasākumi: kāzas, dzimšanas dienu svinības, pankūku vakari, dzejas lasījumi. Te rindojas koka galdi un krēsli, bet pie mūra sienām  gleznotas ainavas un klusās dabas, šis gleznas no aizmirstības arī Tomsonu pāris izglābis.

Jaunlaiku vēsture atspoguļojas VEF ražotajos radioaparātos un  pagājušā gadsimta vidus darinātajā galda lampā. Šie priekšmeti izvietoti uz pamatīgas lādes, kas savulaik kalpojusi kā pārtikas noliktava.

Vēl košs stāsts Valdim Tomsonam ir par  Monu Lizu, jo klēts pagrabā skatu piesaista šis slavenais Leonardo da Vinči darbs. Uz viesu jautājošo skatienu saimnieks, nopietnu seju savilcis, stāsta, ka, lūk, tāpēc, ka šis šedevrs ir tik pasaulslavens, tā oriģinālu ir bīstami rādīt lielām tūristu grupām Luvrā, tāpēc tur esot kopija, bet oriģināls tiek slēpts šajā nomaļajā Latvijas vietā Pilkalnes pagrabā. Gadās, ka stāstu daži pieņem par baltu patiesību un ar bijību uzlūko Polijā darināto Džokondas kopiju.