Preiļu muiža un Preiļu pilsparka spoku četrotne

Pēc Pirmā pasaules kara, laikā, kad Latvijā valdoši boļševiki, Preiļu muižas kapelu izdemolēja un apgānīja tur esošās grāfu Borhu dzimtas kapenes, ierīkojot klubu. Tagad ikviens var priecēt acis, skatot atjaunoto kapelas interjeru un aplūkot kapeņu izrakumus. Raidījumā Latvijas pērles stāsts gan par Preiļu muižas kompleksu, gan unikālu atradumu - Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha tērpa fragmentu un daži stāsti par Preiļu pils un parka spokiem.

Ar šīs pilsētas sendienām iepazīstina Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists Vadims Maksimovs.

Par Preiļiem ziņas ir jau no 12. gadsimta, kad še bijusi apdzīvota vieta. Taču šoreiz runāsim par grāfu Borhu dzimtu un tās ietekmi uz Preiļiem vairāku gadsimtu garumā.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Vadims Maksimovs ekskursiju gan sāk ne no senākās Preiļu parka ēkas, bet vienīgās, kas pilnībā ir atjaunota – tā ir muižas kapela, celta 19. gadsimta sākumā, pārdzīvojusi divas reizes demolēšanu un vandālismu komunisma režīmā. Tagad pēc restaurācijas te atkal notiek katoļu draudzes dievkalpojumi.

Vadims bilst, ka tūristus gan vairāk interesē ne skaistā kapela ar renesanses stilā gleznotajiem mākslas darbiem, bet gan grāfu kapenes, kas atrados zem kapelas. Jo sevišķi šī vieta vilina skolas bērnus. Te var uzmest skatu un šausmināties, un brīnīties par vairākus simtus gadus seniem cilvēku kauliem.

Preiļu muižas parks ir viens no skaistākajiem ainavu parkiem Latvijā, kas aptuveni 40 ha platībā glabā gan retas koku šķirnes, gan dažādā stāvoklī esošas drupas: vēstures liecības par grezno dzīvi, kad še valdīja no Vācijas nākusī Borhu dzimta un viņu īpašumos strādāja aptuveni pieci tūkstoši zemnieku, tajā skaitā zirgu puiši, kas skaistā neogotikas stilā celtā stallī aprūpēja grāfa rikšotājus.

Preiļu novada mājaslapā teikts, ka Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku. Neapšaubāmi greznākā celtne te bijusi jaunā pils, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tās stils izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Tiesa, tagad no senās godības pāri palikušas tik sienas un torņi, taču arī tos uzlūkojot var redzēt kāda pērle te agrāk ir bijusi. Šobrīd pili apjož nožogojums un tuvākajā nākotnē ir paredzēts restaurēt ēkas fasādi un uzlikt pilij jumtu.

Jaunajā pilī Borhu dzimtas pēcteči uzturējušies neilgu laiku, jo pēdējais īpašnieks – Mihails Borhs 1866. gadā savus īpašumus sāka strauji izpārdot un pārcēlās dzīvot uz Vitebsku. Taču šī Mihaila onkulis Johans Mihails Borhs savas dzīves laikā te atstājis paliekošas pēdas ne tikai kā dižciltīgs muižnieks, bet arī kā vēsturnieks un literāts. Viņa veidotā Varakļānu pils bibliotēka uzskatāma par vienu no vērienīgākajām privātajām grāmatu kolekcijām. Un savulaik daļa grāmatu pārvesta uz Preiļiem pie brāļadēla Mihaila Borha.

Spocīgā četrotne Preiļos

Protams, ka katrai cienīgai senai pilij vai muižai ir savs spoks, un arī šajā celtnē tāds mītot. Stāsta, ka te spokojas viena no Jozefa Heinriha Borha meitām. Taču arī vecajai pilij ir savs spoks - tur apmetusies jaunuve, kuru savulaik it kā ir iemīlējis Mihails Jozefs Borhs. Jūs domājat, ka ar to spoku krājums Preiļu parkā beidzas? Nekā nebij! Vadims ceļ priekšā nākamo stāstu par kārtējo iemītnieku no garu pasaules.

Paskaitām: ierakts mednieks, iemūrēta zemnieku meita, pašnāvniece no Borhu dzimtas un vēl šai netveramajai parka apdzīvotāju kompānijai var pieskaitīt to mājskolotāju, kas nošāvās pie pils, tad iznāk tāda jauka četrotne, kas pilnmēness naktīs ālējas pa Preiļu pils parku. Bet runājot nopietni, ticams stāsts ir par pēdējo no Preiļu Borhiem, kuram bijusi saistība ar krievu rakstnieku Fjodoru Dostojevski.

Par spoku esamību nevar galvot, bet skaisto kapelu, pils drupas, un parku gan ikviens var aplūkot, aizbraucot uz minēto vietu.