“Nu reiz esmu atradis patīkamu, saulainu dzīvokli ar augstiem kokiem logu priekšā – tā sakot, dārzā. Te es ceru atspirgt,” – tā savulaik draugam rakstīja Ādolfs Alunāns. Nu jau ilgus gadus šajā ēkā Jelgavā ir Alunāna memoriālais muzejs, kur var aplūkot vairāk nekā tūkstoš oriģinālpriekšmetu, kas savulaik piederēja Alunānu ģimenei. Kopā ar muzeja bijušo vadītāju Maiju Matīsu iepazīstam latviešu teātra tēva dzīvi un personību.

"Ādolfs Alunāns ir latviešu teātra tēvs, pirmais profesionālais aktieris, pirmais režisors, aktieru audzinātājs. Mūsu pirmais dramaturgs, uzrakstījis mūsu pirmo oriģināllugu, arī pirmo bērnu lugu, pirmo muzikālo lugu. Par viņu varētu daudz stāstīt ar vārdu pirmais. Viņš arī pirmais savā ģimenē – bija pirmdzimtais," stāsta Maija Matīsa. "Viņš ir arī pirmais pilsētnieks literāts. Tāpēc arī mūsu māja ir pilsētā un pie mums var redzēt pilsētnieka dzīvokli. Ja nepatīk runāt par Alunānu, var apskatīt pilsētnieka dzīvokli 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā ar visu iedzīvi."

„Cilvēku  nevar nosist  vienīgi ar rungu, bet arī ar mitru dzīvokli, kurā tas dzīvo. Un mans ārsts man bieži piekodina siltu  dzīvokli un man apgalvo, ka tikai tas mani uzturot cik necik pie veselības,” tā vēl  vairākus gadus pirms ievākšanās miteklī Jelgavā, Filozofu ielā 3,  savai meitai Valeskai rakstīja Ādolfs Alunāns.

Šajā namā, kur tagad ir ierīkots latviešu teātra tēva memoriālais muzejs, Alunāns nodzīvoja tik savas dzīves divus pēdējos gadus, bet kā stāsta ilggadīgā bijusī muzeja vadītāja Maija Matīsa, tad te  aizvien mājo viņa gars, kas te jūtams caur lietām, stāstiem un noskaņu.