Skolēnu burtnīcās rūpīgi uzskaitīti aiz loga redzamie putni, ikdienas darāmie darbi un, protams, dzejoļi. Dzejnieka Ojāra Vācieša darbi, domas, zīmējumi, termosu kolekcija… viņa dzīvokļa gaisotni raidījumā Latvijas pērles baudām kopā ar O. Vācieša muzeja vadītāju Ievu Ķīsi. Savukārt arhitekts Pēteris Blūms stāsta par šī nama vēsturi, kas reiz bija smalks viesu nams „Jeruzaleme” un vēlāk nesa Šrēdermuižas vārdu.

Ojāra Vācieša balss ir iegrāmatota Latvijas Radio arhīvā, bet viņa dzīvesgājuma nospiedumus,  lietas un atmiņu stāstus glabā Pārdaugavā esošais dzejnieka ģimenes memoriālais dzīvoklis – Ojāra Vācieša muzejs, kas atrodas  18. gadsimta otrajā  pusē celtajā reiz izbijušā viesu namā, vēlākajā Šrēdera muižā.

Lietainā  drēgnā dienā, kad muzeja dārzā savus apaļumus gozē gatavi āboli zaros, Latvijas Radio dodas uz dzīvokli, kur apņem krāsns siltums, un istabām, kur iekonservēts laiks no pagājušā gadsimta otrās puses,  kad še mita dzejnieka ģimene - Ojārs Vācietis, viņa  dzīvesbiedre - dzejniece Ludmila Azarova un dēls Žanis. Muzeja vadītāja Ieva Ķīse arī ir tikusies un daudz runājusies ar abiem dzejniekiem un viņa dalās atmiņas. Kad Rakstnieku savienība iedevusi Ojāram Vācietim šo dzīvokli Pārdagavā, kur tagad iekārtots muzejs, viņš rakstījs draugam, ka "Rakstnieku savienība iedevus dzīvokli, tik lieku kā hipodroms".

Koši zaļas sienas un griesti, pelēkzaļi tautiskā stilā ieturēti aizkari, šķīvja formas griestu lampas, telefons ar griežamo ciparnīcu… tie, kuri pieredzējuši pagājušā gadsimta 60. līdz 80. gadus, muzejā ienākot, ļoti labi to izjutīs raugoties uz minētajiem priekšmetiem. Ikviens  te arī var pārlapot dzejnieka burtnīcu kopijas kurās lasāmi dzejoļi, ikdienā darāmo darbu un redzētā pieraksti.

Uz dzejnieka rakstāmgalda redzama arī papirosu paciņa. Viņš bjis kaisligs smēķetājs. Kad atvērts muzejs, dzejnieka draugi teikuši, ka viss ir tā, kā Ojārs dzīvojis, bet piepīpēto gaisu nevar atkārtot...

„Ir kādas skaitļu rindas, par kurām vienmēr gribējies domāt, ka dzejnieks ir saskaitījis dzejas rindas, ko uzrakstījis. Kad to pabildu Ludmilai Azarovai, viņa par mani smējās. Tikpat labi tie var būt kaķi un suņi, ko viņš pie loga sēdēdams skaitījis. Putni gan ir katrā lapiņā, kādus putnus viņš redzējis,” par atzīmēm dzejnieka piezīmju lapiņās stāsta Ieva Ķīse.

Muzeja dzīvojamā istabā var sastapt plīša pērtiķēnu, kas tup uz pamatīga grāmatu krāvuma. Tas ir Jēkabs. Ojārs Vācietis pats teicis, ka Jēkabam viņš pirmajam nolasa visus bērnu dzejoļus un Jēkabs ir pirmais bērnu dzejas kritiķis.

Savdabīga Ojāra Vācieša talanta šķautne ir viņa zīmējumi:  filigrāni un precīzi vilktas ģeometriskas figūras, ietonēti krasu laukumi - tos viņš  radījis  starp dzejoļu rakstīšanu, gan gaidot ideju piedzimstam galvā. Zīmēja uz papīra lapām un pēcāk  tās  izmeta miskastē. Pateicoties dzejnieka dzīvesbiedrei, tie tagad ir izstādīt atsevišķā  telpā, kur apmeklētāji tos var aplūkot.

Interesants un izpētes vērts ir Einšteina portrets, ko 1972. gadā Ojārs Vācietis veltīja  savam tuvam draugam,  bijušajam skolas  biedram, ģeoloģijas zinātniekam Gunāram  Grāvim 40. dzimšanas dienā. Fizikas ģēnija portrets ir izdrukāts ar rakstāmmašīnu.  Burtu rindas veido vārdus un teikumus, un Einšteina seju. Klāt dzejnieks ir pievienojis pamācību šīs dāvanas lietojumam: „Ņem rotaļlietu vienā no rokām un sākot ar labo augšējo stūri no kreisās puses uz labo ar vienu vai abām acīm lasīt. Izlaist kabalistiskās zīmes „x”, kas lietotas vārdu atšķiršanas un cik autora izglītība atļauj pieturas zīmju vietā, gan arī vienkāršās lāpīšanās dēļ, lai Einšteins iznāktu pēc Einšteina, nevis pēc suņa.”

Viesu mans "Jeruzaleme"

Nevar izbūt dzejnieka darbi un viņa piemiņa šajā nama un nevar izbūt arī pati ēka. Pērle  pērlē – var teikt par Vācieša  muzeju. Nams ir celts 18. gadsimta otrajā pusē.  Gadu gaitā tapis lielāks, piedzīvojis gan viesu nama gan muižas laikus

 "Jeruzaleme" bija viesu nama nosaukums, un kā par mājas vēsturi var lasīt Vācieša muzeja krājuma materiālos, tad Garlībs Merķelis par viesu namu raksta šādi: „…te   ar  ekipāžām  ieradušies bagātie Rīgas tirgotāji, lai izklaidētos. Viesiem šeit  piedāvāja  labu  apkalpošanu  vakariņu laikā  un biljardu, kas tolaik bija iemīļota spēle.”

Vairāk  par  ēkas vēsturi stāsta arhitekts, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas  pārstāvis Pēteris Blūms. Viņš datora ekrānā rāda senas fotogrāfijas un  Johana Kristofa Broces zīmējumu. Viņš šo māju zīmējis 18. gadsimta beigās. Mājai ir īpatnējs vertikāls ēkas apšuvums, kas ēkām Rīgā nav raksturīgs. Vēl Pēteris Blūms bilst, ka mājai kādreiz bijusi vēl viena terase un dārzs mājas priekšā bijis ārkārtīgi krāšņs. „Te tiešām ir bijusi paradīze,” tā Pēteris Blūms.

 „Pats galvenais ir saprātīgi un rūpīgi šo namu uzturēt kārtībā,” bilst arhitekts Pēteris Blūms, tā lai cilvēki te atnākot var aplūkot gan  iekapsulēto dzejnieka dzīves laiku, gan paša nama gadu simteņu dažādos slāņus.