Senākā koka baznīca, kas atrodas Daugavas krastos, ir rodama Indricā. Stāstu par rokoko stilā gleznoto Mariju Magdalēnu, „Sniega Dievmāti” un Subates meistariem, kas šai baznīcai darinājuši kokgriezumus, stāsta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas Valsts inspektore Dzintra Bukeviča un mākslas vēsturniece, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Rūta Kaminska.

 

Lai nokļūtu Indricā, jābrauc garām koptām zemnieku sētām, kur pļavās ganās kupli ganāmpulki, skatām paveras apkārtnes ainavas, ko savulaik mīlējis gleznot Jāzeps Pīgoznis. Tur Krāslavas novada Kalniešu pagasta Indricā atrodas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca. Vairāk nekā divsimt gadus sena, tā ir viena no vecākajām koka baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Ne reizi vien raidījumā Latvijas pērles ir izskanējis grāfu Plāteru vārds - sena vācu izcelsmes bruņniecības dzimta, kas dēvēta par vienu no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā un Krāslavas puses vēsturē viņi ir ierakstījuši vērā paliekošas lappuses, gan Krāslavas pils, gan šīs pilsētas katoļu baznīca ir saistīta ar Plāteriem. Arī mazais pierobežas ciems Indrica reiz bijis šo augstmaņu īpašums.

Indricas baznīca - neliels atturīgi tērpts gaiši pelēks koka nams, kura iekšpusē skatam paveras grezniem un bagātīgiem kokgriezumiem rotāti četri altāri un tikpat krāšņas senas gleznas.

Baznīcas vēsturē interesants ir fakts, ka tā senāk atradušies nedaudz nostāk no tagadējas vietas un piederējusi divām konfesijām - sākotnēji tas bijis katoļu dievnams, tad luterāņu un vēlāk šī luterāņu ēka pārcelta uz tagadējo vietu un atkal bijusi katoļu baznīca.