Ozolnieku novada Salgales pagastā pašā Lielupes krastā atrodas Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas „Auči". Māju ir atjaunojuši un apdzīvo Čakstes pēcnācēji, bet te ir arī iekārtota piemiņas vieta mūsu pirmajam Valsts prezidentam. Par to, kā tapa šī māja, kādi bija tās iedzīvotāju likteņi un paša Jāņa Čakstes dzīve, stāsta memoriālā muzeja vadītāja Ineta Freimane.

Zemgalē, Ozolnieku novada Salgales pagastā, slejas majestātiska ēka ar sarkanu dakstiņu jumtu. Tādu savulaik kuplās ģimenes ligzdu bija iecerējis Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste. Pats viņš tik pieredzēja nama būvniecību, bet dzīvojis tajā netika, taču tagad tur mīt Čakstes dzimtas pēcnācēji un daļa nama ir izveidota kā piemiņas ekspozīcija, kas vēstī par Jāni Čaksti un viņa ģimeni. 

Mums te ir trīs stāsti - par „Auču” mājām, par Jāni Čaksti un par viņa dzimtu, tā stāsta memoriālā muzeja gide Ineta Freimane. Raidījumā Latvijas pērles sākam ar mājas iepazīšanu. Par tās pirmsākumiem vēstī tik fotogrāfija, kur redzama vienkārša zemnieku ēka, kādu to savā īpašumā 1871. gadā nopirka Jāņa Čakstes tēvs.

"Latvietim ir izteikta mīlestība uz kokiem, un reti var atrast lauku mājas, kuru apkārtnē nebūtu lielāks vai mazāks daudzums koku. No mīlestības uz kokiem ir radusies arī mīlestība uz augļu dārziem, un nav jābūt gaišreģim, lai varētu paredzēt, ka nākotnē, it īpaši Kurzeme būs to zemju vidū, kas eksportē augļus," tā Jānis Čakste rakstīja 1917. gadā savā brošūrā „Latvieši un viņu Latvija”.

“Pašos “Aučos” ir bijuši bišu stropi, kas bijuši nokrāsoti dažādu valstu karogu krāsās un tāpēc ģimenē kādreiz jokojuši: franči šodien tādi nemierīgi, laikam spietos; angļiem ir garšīgāks medus nekā vāciešiem,” stāsta Ineta Freimane.

"Lai zemnieku bērniem, jau no pašas jaunības iepotētu mīlestību uz savu nākamo nodarbošanos un derīgas zināšanas lauksaimniecībā, jāvēlas, ka visiem tautskolotājiem dotu iespēju nodoties ar dārzkopību un biškopību, cik atliktu brīva laika no skolas darbiem," tas savukārt ir citāts no 19. gs. 90. gados Jāņa Čakstes raksta Jelgavā iznākošajā laikrakstā „Tēvija”.

Auču mājas muzeja daļā ir ļoti bagātīgs fotogrāfiju klāsts, bet priekšmeti, kas piederējuši pirmajam valsts prezidentam un viņa ģimenei, nav pārlieku daudz. Tāpēc skatienu uzreiz piesaista košas lellītes. Tās ir tērptas latvju rakstiem rotātas drēbēs un te atceļojušas no Zviedrijas. Tās tapušas bēgļu nometnē Zviedrijā, īsinot laiku, kamēr gaidīts lēmums par iespēju palikt Rietumu pusē, vai tomēr sūtīs atpakaļ. Mazās lellītes kā dāvanu saņēmusi Jāņa Čakstes jaunākā dēla Konstantīna meita Katrīna.

“Ir ļaudis, kas mēģina attaisnot 13. gadsimta pret latviešiem organizēto laupītāju uzbrukumu, tādejādi, ka tautas kultūrstāvoklis tiek apzīmēts ka mežonīgs , jo tā vel nebija izveidojusi karaspēku. Bez šaubām, tā laika latvieši kultūras attīstības ziņā neatpalika no citām kaimiņtautām, bet drīzāk gan atradās tām priekšā, jo lielais ziemeļsatiksmes ceļš starp austrumiem un Eiropas ziemeļrietumu daļu virzījās pa latviešu novadiem, lejup pa Daugavu un šī satiksme nevarētu nepalikt bez kultūrietekmes. Līdz ar iebrukumu jebkāda latviešu tautas valstiskā tālāk attīstība tika vardarbīgi kavēta un iesāktais darbs iznīcināts,” šis ir atkal citāts no Jāņa Čakstes darba „Latvieši un viņu Latvija”.

Šīs brošūras oriģinālu var skatīt “Auču” mājās, telpā, kas bijusi paredzēta kā Jāņa Čakstes kabinets. Tomēr viņš pats tajā nepaspēja pastrādāt, jo aizgāja mūžībā 1925. gadā.

Jāņa Čakstes ģimenei ir padomā atjaunot bijušo kalpu ēku, kas atrodas līdzas tagadējām „Auču” mājām, un tur uz Latvijas simtgadi varētu būt iekārtots jau pavisam īsts muzejs par mūsu valsts pirmo prezidentu.