1914. gadā astoņi uzņēmīgi valmierieši nolemj toreizējā pilsētas nomalē ierīkot parku ar bezalkoholisko bufeti un grāmatu galdu - tā sākās Vecpuišu parka vēsture. Te 1918. gada 20. novembrī tika godināts Latvijas valsts karogs, notika sapulces, mītiņi, koncerti. Vēlāk parka paviljonā darbojās kultūras nams, un sporta skola. Parka stāstu no pirmsākumiem līdz mūsdienām stāstīs Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, gide Ineta Amoliņa. Kā arī uzzināsim, kuri no astoņiem dibinātājiem tiešām bija vecpuiši.

Ir 1913. gads, kad astoņi uzņēmīgi valmierieši nolemj toreizējā pilsētas nomalē ierīkot parku ar bezalkoholisko bufeti un grāmatu galdu. Gadu vēlāk šī iecere arī tiek realizēta. Kas ir šie kungi un kā sākās parka labiekārtošana? Tātad - ārsts, toreizējais pilsētas galva Georgs Apinis, tirgotājs Antons Meneks, namīpašnieks Kārlis Vītiņš, domnieki un uzņēmēji Augusts Akmentiņš, Kārlis Eliass, Eduards Lāce, arī Jānis Velēns, kurš toreiz ir kinoteātra “Palladium” īpašnieks Rīgā un arī bufetes turētājs, šveicars un garderobists Dāvis Gūbins.

Runājot par ārstu Georgu Apini, jāatzīmē viņa nopelni izglītības un pilsētas saimnieciskajā uzplaukumā pagājušā gadsimta sākumā. Internetā pieejamā materiālā, ko apkopojusi Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa var lasīt “Četrklasīgā meiteņu skola pārveidota par proģimnāziju, bet vēlāk par ģimnāziju, ar pilnām valsts ģimnāzijas tiesībām. Nodibināta Latviešu skolu biedrība, kurai G. Apinis savā 50 gadu jubilejā dāvina namu ar skaistu dārzu, apmēram 3500 zelta rubļu vērtībā, bērnudārza ierīkošanai. Līdz Pirmajam pasaules karam Valmierā pretalkohola kustība bijusi ļoti aktīva, pateicoties tieši Apiņa personiskajam piemēram. Grādīgās dziras pretinieku pusē nostājās liela daļa skolu jaunatnes. Georgs Apinis arī veicina pilsētas ūdensvada un kanalizācijas izbūvi, tādējādi atsvabinot pilsētniekus no ieilgušās negantās smirdoņas pilsētas centrā.”

Turpat aiz parka atrodas Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola un attīstības centrs. Arī vēsturiska celtne, kas pirms aptuveni 90 gadiem pārgāja valsts īpašumā un tika nodēvēta par Valmieras Valsts kurlmēmo skolu. Te savulaik viesojās dzejnieks Rainis, kurš kopā ar skolas audzēkņiem tapa iemūžināts fotogrāfijā blakus esošajā Vecpuišu parkā. Bet sekojot līdz laikmeta griežiem, nonākam līdz Otrajam pasaules karam. Vecpuišu parks padomju laikā tiek dēvēts arī par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku, bet senākos dokumentos arī par Pilsētas parku, un šis nosaukums arī piedien šai vietai, jo gadiem ejot, toreizējie astoņi parka dibinātāji top vecāki aiziet mūžībā un parks pāriet pilsētas īpašumā ar noteikumu, ka, pilsēta to uztur uz visiem laikiem par atklātu parku.