Patiess PRIEKS dzirdēt Indru - kā vienmēr, tikpat mundru un dzirkstošu! Veselību, enerģiju un dzīvesprieku arī turpmāk! :)
Un, būtiska lieta: Indra šai intervijā nebaidoties un skaļi pauda, diemžēl, ļoooti RETI publiski dzirdamu viedokli par to, ka nudien - mūsdienās Deju svētki pārvēršas par kaut ko, kas galīgi NE visiem patīk! Un proti, tieši kā Indra teica - agrāk Svētku programmu salika un savirpināja kopā no īstām Dejām (ar lielo burtu, lai uzsvērtu, ka tās bija tiešām īstu Horeogrāfu īstas Dejas), kuras 5 gadu laikā bija iedejotas no jauna, kā arī pašsaprotami, iekļaujot t.s. Zelta fondu. Un tad - tad tie bija patiešām DEJU SVĒTKI! Skudriņas un tirpoņa pie katras dejas, neizsakāmas emocijas VISIEM - visiem uz laukuma un visiem skatītājiem!.. Šobrīd - čiks! Shēma vienkārša. Sajutuši pamatīgas naudas tuvumu, pāris deju nozarē ietekmīgi cilvēki savācas kopā, uztaisa visai apšaubāmas kvalitātes t.s. "projektu", paši izlobē to cauri visiem gaiteņiem, uz izšķērdīgā "100gades" fona izsit un paši sev nopelna MILLLZU naudas, tad vēl paši vērtē (!) skatēs to, ko dejo pašu kolektīvi - un viss, "urrrā, uz priekšu!", "deju svētki" notiek, padsmit tūkstošu cilvēku bez prieka un emocijām lec kaut ko, kas NAV nekāda DEJA - tikai kaut kāds "uzvedums" un kustību savārstījums, lai izskatītos "skaisti" uz laukuma, - un tie arī ir visi "svētki"! Ne to saprot un atbalsta dejotāji, ne skatītāji - neviens! Neviens! (nu, izņemot, protams, naudas zutņus piebāzušos un tiem pietuvinātos)
Skumji. :(
Tā ka, viedi vārdi, Indra! Cerams, šādas diskusijas - arī PUBLISKI, būs arvien vairāk un vairāk, un gala rezultātā atgriezīsimies tomēr atpakaļ pie Tautas Dejas, un pie īstiem DEJU SVĒTKIEM!

Ja dziesmu svētki nekļūs par īpašu masveida reliģiju,tad etnosa mūžs nebūs sevišķi ilgs.„Nereliģiozie"aizbrauks.Varbūt svešumā sajutīs vajadzību aizpildīt tukšumu.

Paldies, Indra, par tik patiesu izklāstu! Lai Tev šī lieliskā enerģija nekad nezustu!

No sirds paldies Indrai Filipsonei, ka spējat saskatīt trimdas cilvēkus un ieraudzīt trimdas dejas dzīvīgumu. Patiesi vārdi. Trimdā deju mīlējām un lolojām. Tur glabāja etnografisko deju bet attīstījās arī sava dejas tradīcija, kas tagad tiek pamestas, lielā steigā pielāgoties deju svētku prasībām. Tāpat vērtīgi novērojumi par citām norisēm.