Viņš pirms tam bija datoratkarīgs cilvēks, datorspēļu atkarīgs, riktīgs fanāts. Datorspēles ir fikcija – tas nav nekas īsts, nekas taustāms, nav nekas ar segumu. Mārtiņš Zvīdriņš atceras savu pirmo skrējienu 2009. gada sākumā - tā bija 1. janvāra apņemšanās, uz kuru viņu pamudināja vēlme iepatikties meitenei. Vēlāk viņš turpinājis skriet, lai izlādētu dusmas, pēc tam, lai pārspētu citus. Tagad viņa lielākā motivācija ir kļūt par iedvesmu citiem. Kalnu maratons ir ļoti gara distance, līdz pat 220 kilometriem un var atrast arī garākas. Tā ir distance, kurās cilvēkam jāpārvar ļoti lieli augstuma metri, kas ir ilgstošs stāvums, kā arī krasas laika apstākļu maiņas – var piedzīvot lietu, miglu, sniegputeni, diezgan spēcīgu vēju. Tad, protams, ir nogurums, neaprakstāms nogurums, kas rodas tajā brīdī, kad divas diennaktis no vietas virzies uz priekšu, un tad attiecīgi ir arī miega bads. Tāda kombinācija ir rasols no visa, ko vari iedomāties, samet kopā un ej cauri!