Ivars Jēkabsons ir luterāņu draudzes mācītājs. Patiešām vienkāršs un pārsteidzoši dzīvesgudrs. Reiz bērnībā Rīgas kinostudijā Ivars izvēlēts galvenajai lomai mākslas filmā "Dullais Dauka". Tomēr pēc spožās kinodebijas viņš ne reizi nav vēlējies kļūt par aktieri, bet interesējies un izglītojies tehnikas jomā. Toties, kļuvis par mācītāju, apgalvo, ka īstenojis ilgi loloto sapni. Kādā pārdomu reizē Ivars stāsta: „Esmu secinājis, ka lielākais, ko varu darīt, ir noklausīties problēmu un lūgt kopā ar problēmas izklāstītāju. Augstskolā pasniedzēji mācīja, ka mācītājam nav jādod atbilde otra cilvēka vietā, tas nav galvenais uzdevums. Un no šā viedokļa mana atbildība un arī zināma nasta ir būt šajās problēmās, bet vieglums – ka es neesmu galvenais darītājs, lai gan esmu mācītājs. Galvenais darītājs ir Dieva vārds, ticība, lūgšana un Dievs pats. Un tādēļ es tikai skatos un noklausos, un iespēju robežās palīdzu. Tie augļi nav mans nopelns.”