Egils Zariņš atzīst, ka latvietību saglabāt ārpus Latvijas ir ārkārtīgi grūti, laikietilpīgi un bieži vien neizdevīgi. Un varbūt tieši tādēļ viņš mēģinājis pētīt, kas notiek ar latviešiem pasaulē. Kopā ar domubiedriem savulaik izdomājuši, ka veidos filmas par latviešiem pasaulē: kā viņi dzīvo, ko elpo un domā. Tā izveidots filmu ciklu “ Būt latvietim” Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā, Īrijā un citur. Darbs tas īsti nav, jo nopelnīt nevar, bet toties var paceļot, pabūt tajās zemēs. Egils atzīst: „Sirdī esmu žurnālists, nedaudz arī mākslinieks, hipijs, nedaudz varbūt arī apdauzīts plānā galdiņa urbējs. Man patīk tāds mūžīgais hepenings un radošās lietas. Ja es būtu, teiksim, trolejbusa vadītājs – visu cieņu viņiem –, tad varbūt arī gaidītu pensijas gadus un pelnīto atpūtu. Bet es jau uz darbu neesmu gājis kā uz darbu – esmu gājis dzīvot savu dzīvi. Un man par to vēl maksāja.”