Psihoanalīze ir psihoterapijas virziens, kas analītiski ļauj izpētīt cilvēka psihes uzbūvi, kā arī likumus, pēc kuriem tā darbojas. Mūsu psihē pastāvīgi mijiedarbojas divas galvenās daļas – apziņa un zemapziņa. Psihoanalīze, lielākoties, nodarbojas ar zemapziņu, tā sniedz dziļu ieskatu neapzinātajos un apzinātajos procesos, un atjauno saikni starp tiem. Psihoanalīzes izpētes loks ir arī cilvēka dziņas, konflikti, jūtas, psihiskie aizsargmehānismi, sapņi, attiecības ar citiem un pašam ar sevi. Psihoanalīze arī palīdz izlabot pagātnē iegūto psiholoģisko traumu sekas. Tā ļauj apzināt „aizliegtās” jūtas un vēlmes, samierināties ar tām, saprast, kas tajās ir labs, un atrast veidu, kā ar tām sadzīvot, uzlabojot dzīves kvalitāti. Bet kā kļūt par psihoanalītiķi? Un kā atšķiras darbs ar pieaugušajiem pacientiem un bērniem, vaicājam Monopola viešņai - bērnu un pieaugušo psihoanalītiķei Silvijai Lejniecei.