Kā un kāpēc savus portretus uz monētām lika kalt senatnes valdnieki? Kā viņi šo simbolisko telpu dalīja ar dieviem? Kad līdz ar varas nesējiem savu vietu uz naudas ieņēma citas izcilas personības? Par to sarunā raidījumā Nauda laiku lokos ar vēsturniekiem Andu Ozoliņu (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) un Andri Šnē (Latvijas Universitāte).

Pirmie cilvēka profili uz monētām parādās Romā Gaja Jūlija Cēzara varas laikā ne tikai monētu kvalitātes uzlabošanas nolūkos, bet arī domājot par Romas impērijas propagandu. Romas impērijā tradīcija attēlot uz monētām dažādu valdnieku profilus turpinās. Tradīcija nedaudz mainās agrajos viduslaikos, kad atkal uz monētām parādās simboli, ne konkrēti tēli, skaidro Andris Šnē.

Anda Ozoliņa norāda, ka numismātikā pētnieki uzskata, ka pirmais, kas savu portretu ir apzināti licis uz monētas, ir politiķis. Tas saistās ar Persiju, ar caru Dāriju, kurš pēc apvērsuma licis uz monētām licis kalt savu portretu. Tas apliecina, ka monētas ir jau senatnē ir ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī bijis "pirmais plašsaziņas līdzeklis", propagandas līdzeklis, ar ko dažādus notikumus un jaunumus izplatīt sabiedrībā. 

Savukārt pirmais tiešām zināmais gadījums ar valdnieka portreta izvietošanu uz monētām saistās ar Romas valdnieku Jūliju Cēzaru. Romas senāts Cēzara valdīšanas pēdējā gadā atļauj viņa portretu novietot uz monētām, un ar to aizsākas plašā tradīcija, ka imperatoru un viņu ģimenes locekļu portreti tiek attēloti uz monētām.