15. decembri apritēja 120 gadi kopš Lejasciemā ārsta Roberta mauriņa un viņa sievas Melānijas Mauriņas ģimenē pasaulē nāca viena no izcilākajām personībām 20. Gadsimta latviešu literatūrā un kultūrā –Zenta mauriņa. Viņa ir svešvalodās visvairāk tulkotā un pasaulē pazīstamākā latviešu autore, kas nepārtraukti tiecās iesaistīt latviešu sabiedrību dialogā ar Eiropas un pasaules kultūru. Latvijā līdz emigrācija publicētas 19 Zentas Mauriņas grāmatas, tajā skaitā monogrāfijas par Jāni Raini un Fjodoru Dostojevski, Annu Brigaderi un Frici Bārdu, izdoti arī septiņi eseju krājumi un romāns „Dzīves vilcienā”. Bet trimdas laikā publicēti 20 Zentas Mauriņas darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī tulkojumi itāļu, angļu, krievu, zviedru un vēl vairākās citās valodās. Un pie šī uzskaitījuma vēl varētu piebilst, ka viņa savas dzīves laikā ir nolasījusi ap 600 publisku lekciju Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā, ka viss viņas veikums ir bijusi nemitīga cīņa ar sevi, ar apstākļiem, ar visai dažādiem sabiedrības uzskatiem un arī ar savu likteni, jo kops piecu gadu vecuma visu dzīvi ir bijusi spiesta pavadīt ratiņkrēslā. Taču iespējams, ka viņai vairāk nekā jebkuram citam nācies uzdot sāpīgo jautājumu – kāpēc tā vajadzēja notikt un kāpēc ar viņu.

„Mēs dzīvojam laikmetā, kurā skaidrāk kā jebkad apzināmies, ka neviens no mums nav pasargāts no likteņa sitieniem, bet ja ir kaut kas varenāks pa likteni, tad tā ir cilvēka drosme, kas aiz paša gribas stājas pretī liktenim, un ja tas tā, tad tieši stiprais jūt vislabāk, cik grūta, bet skaista ir dzīve,” tā reiz sacījusi Zenta Mauriņa, kas savas dzīves noslēgumā garīgās mājas atrada katoļticībā.

Adventes laikā Latvijas Radio ēterā satiekas Zenta Mauriņa un kādreizējā Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura šomēnes svin savu 80. dzimšanas dienu. Raidījumā Pāri mums pašiem tā veidotāja Inta Zēgnere kopā ar publicistu Arni Šablovski izvaicā Vairu Vīķi-Freibergu.