Džonatana Koena dzimtas sakņu meklējumu stāsts sācies teju kā kādā kino ainā. Šovasar Džonatans, būdams savās mājās Sanfrancisko, atradis grāmatu, kuru šķirstot, kādā no fotogrāfijām atpazinis savu vecmāmiņu.

“Darbnīca, kurā šī fotogrāfija bija uzņemta, atradās Belostokā, Polijā. Es nolēmu doties uz turieni un noskaidrot, vai varu iegūt kādas papildus ziņas. Bet bija vēl pāris fotogrāfijas no 20-tajiem gadiem, tā bija uzņemta Preiļu fotosalonā "Ermitaž". Tā es nolēmu doties uz Rīgu un Preiļiem, noskaidrot kaut ko vairāk,” stāsta Džonatans.

Ieradies Preiļos Džonatans devās uz vietējo muzeju, kur kopā ar vēsturnieku Vadimu Maksimovu salika kopā zināmos faktus par saviem radiem un atklāja jaunus.

Noskaidrojies, ka viņš ir Preiļu ebreju dzimtas pēctecis, un radinieki Tafelšteini Preiļos dzīvojuši jau no 19. gs. pirmās puses. Atrastajā fotogrāfijā bija redzams Džonatana vectēva brālēns Izraels Tafelšteins.

“Mēs zinām, ka Tafelšteinu dzimta dzīvoja Brīvības ielā, tajā laikā tā bija Sondoru iela un 1890. gadā viņi uzcēla divstāvu sarkanu ķieģeļu māju. Viņi sākotnēji nodarbojās ar graudu un miltu tirdzniecību, vēlāk jau 30. gados Izraels Tafelšteins nodarbojās ar maizes biznesu, pārdeva kliņģerus, barankas un maizi,” par Džonatana senčiem stāsta Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vēsturnieks Vadims Maksimovs.

Džonatana vectēvs Preiļus pameta pašā 20. gadsimta sākumā, iespējams, bēgot no iesaukšanas cara armijā. Sākotnēji nonācis Polijā, pēcāk devies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur dzīvojis Bruklinā un nodarbojies ar tirdzniecību.

Domājams, ka Preiļos palikušie radinieki gāja bojā Holokaustā Otrā pasaules kara laikā.

Pilsētas ebreju kapsētā vēsturniekam Vadimam Maksimovam izdevies atrast Džonatana radinieces kapa vietu.

“Pateicoties tam, ka 2013. un 2014. gadā tika sakopta Preiļu ebreju kapsēta un visi pieminekļi pēc iespējas tika fiksēti, un arī tie uzraksti, kas ivritā tika pārtulkoti. Jāsaka, ka Džonatans vairāk nelasa ivritā un jidišā un pateicoties šiem tulkojumiem mums izdevās atrast Izraela sievas Pesas čajas apbedījuma vietu,” atklāj Vadims.

Pagaidām Džonatam vēl nav izdevies pilnībā uzzīmēt savu dzimtas koku, jo trūkst informācijas.

“Man vēl ir miljons jautājumu, un tikai uz dažiem ir atbildes. Šī ir mīkla, kas man ir jāatrisina. [] Šie mazie stāsti ir daļa no lielā stāsta. Latvijas vēsture pagājušajā gadsimtā ir ļoti sarežģīta, ir bijuši kari, kreisie un labējie, padomju okupācija, neatkarības atgūšana. Šis ir nācijas stāsts, mans dzimtas stāsts ir bijusi daļa no tā,” tā Džonatans.

Šī ir Džonatana pirmā vizīte Latvijā,viņš atzīst, ka Preiļi ir brīnišķīga pilsēta un sastaptie cilvēki ir izpalīdzīgi. Savā ciemošanās reizē viņam sanācis pabūt arī Rāznas Nacionālajā parkā un paviesoties Rēzeknes mākslas namā.

Vēsturnieks Vadims Maksimovs novērojis, ka aiz vien vairāk ārzemēs dzīvojošie, kuru senči nāk no Latvijas, sāk interesēties par savas dzimtas vēsturi.