Cilvēka prāta radošums ir neizsmeļams, aizvien tiek atrast neparastas lietas, kuras pagatavot pašu spēkiem. Astrīdai Vucānei pirms diviem gadiem radās ideja izgatavot bišu vaska krītiņus, vēlāk viņas ģimene sāka izgatavot papīru. Tajā Astrīda saiņo dāvanas savā veikalā un izmanto kā paplātes uzkodu servēšanai.

Bišu vasks, pārtikas krāsviela un ziepju bāze - no šādām sastāvdaļām preiliete Astrīda Vucāne izgatavo krītiņus, ar kuriem labprāt zīmē kā bērni, tā pieaugušie.

Krītiņu izgatavošanu Astrīda sauc par hobiju, tas neesot biznesa projekts. Krītiņus viņa neizgatavo masveidīgi, tas ir roku darbs. Tiek izkausēts vasks, tam pievienotas pārējās sastāvdaļas un masa rūpīgi ielieta silikona formā. Kad tā kārtīgi sastingusi, krītiņus izņem un iepako.

Jī jau sastyngst dīz gon uotri, bet dīnnakti es jūs nūturu, jo taipat vēļ ar jim navar zeimēt, vēļ nagatovi, kai sīru vajag nūgatavuot,” stāsta Astrīda.

Ideja par krītiņu gatavošanu Astrīdai radās pirms diviem gadiem: “Vyss suocēs ar Preiļu Breivū školu,  jī 2016. godā brauce iz sarunu festivau “Lampa” Cēsīs, un Ingūna soka, maņ byus kaut kaida meistarklase juonūvoda. Naktī es izdūmovu, ka maņ ir juouztaisa kreiteni, lai byutu ar skūlu saisteibā.”

Lai arī nepieciešamās sastāvdaļas ir vienkāršas, to izgatavošanā ir savas viltības, kuras Astrīda atklājusi eksperimentējot. Liela nozīme ir vaskam, tam jābūt labas kvalitātes.

Ja līk na tik lobu vasku, voi, ka jis nav atteireits, tod kreiteni nasaīs. Komer es tyku, lai tys kreiteņš byutu lobs, dīz gon beja juopasacīnuos, nu suokuma vysaiž beja. Ja beja sylts i mytrys laiks, jī rosova un sveida i kū tikai nadareja. Un ūtrys komponents ir zīpju bāze, lai jis sleidz pa papeiru.”

Savulaik Astrīda strādājusi bērnudārzā, šī pieredze palīdzējusi labāk saprast, kādas formas krītiņus izgatavot, lai bērniem būtu parocīgi ar tiem zīmēt: “Es saprotu, ka kreitenim ir juopīškir vēļ ari eipaša forma, lai mozajai rūceņai byut ārta. Ka bārns zeimej, zeimuli jis navar nūturēt rūkā, kreiteņš ir kantainys formys i īsagulst plaukteņā. Jis ir meiksts i kruosa dīz gon vīgli kluojās iz papeira. Vēļ kantainuos formys kreiteni ir lobi ar tū, ka ar jim var vīnkuorši spēlētīs, ceļt pīmāram tūrneišus.”

Krītiņi esot pieprasīti Rīgā, Latgalē pērkot mazāk. Cilvēkiem visu laiku esot jāpiedāvā kaut kas jauns, esot jāpārsteidz, tā radusies doma par sava papīra izgatavošanu.

Tu struodoj, īsadūmoj, cik byutu interesantai dizaina papeiru pošam sataiseit, atbrauc veira draugs i soka, ka zyna kai tū dora,” stāsta Astrīda.

Papīru izgatavo no makulatūras un salmiem. Tas ir laikietilpīgs un fiziski smags darbs, tāpēc tā liešana uzticēta Astrīdas vīram un dēliem. Papīru izmanto aplokšņu, dāvanu kartīšu izgatavošanā un dāvanu saiņošanā. Tam atrasts arī kāds neparasts pielietojums – to izmanto kā paplātes.

Papeirs ir pīsyucynuots ar teiru bišu vasku, iz juo ļūti labi var servēt, jū var ari mozguot syltā iudinī, izmontuot kai paplātis, servejamūs traukus. Golda kluošonā jis ir interesants, ir pilneigi atškireigs nu vysim materialim, kaidi ir pīejami.”

Papīra liešana ir Vucānu ģimenes vaļasprieks, izdomāt neparastas lietas mudinot vēlme pārsteigt.