Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vērtēts Finanšu ministrijas piedāvājums, kā novērst nevienlīdzību pašvaldību finansēšanā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas finansēšanas modelis ir izveidojies nevienlīdzīgs, jo atkarībā no pašvaldības lieluma un iedzīvotāju skaita, mainās proporcija, cik pašvaldības iemaksā kopējā pašvaldību izlīdzināšanas fondā un cik saņem atpakaļ. Izmaiņas likumā pašpalīdzības fonda naudu ļaušot sadalīt taisnīgāk. Paredzēts nabadzīgāko pašvaldību ieņēmumus tuvināt turīgākajām, taču vienlaikus piebremzēt bagāto pašvaldību attīstības tempus. Turklāt jaunajā kārtībā vairāk saņems tās pašvaldības, kas veicinās saimniecisko darbību.

Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīst, ka līdzšinējais regulējums ir kā ielāps. Jaunā sistēma saistīta ar to, ka būs viegli aprēķināt budžetu vidējā termiņā un prognozēt nākotnes attīstību. Ekonomiski aktīvāku pašvaldību rīcībā, dalot līdzekļus pēc jaunā modeļa, paliks vairāk līdzekļu.

Lai likums, kas saistīts ar valsts budžetu nākamam gadam, darbotos jau no nākamā gada, tas ir jāpieņem Saeimā pavasara sesijas laikā. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzskata, ka tas ir paveicams.

Par lielajiem bonusiem šajā likumā Šadurskis sauc jau minēto pašvaldību iespēju pašām izrēķināt savu finanšu perspektīvu. Tāpat viņš min līdzekļu sadalījumu starp valsts pilsētām un novadiem. Jaunais modelis atrisinās valsts pilsētu nepieciešamību pēc papildus dotācijas.

Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis norāda, ka jaunais pašvaldību izlīdzināšanas modelis būs spējīgs strādāt arī tad, ja valsts tajā ar savu finansējumu neiesaistīsies, un tas nozīmētu, ka pašvaldības finanses sadalītu tikai savā starpā.

"Ja valsts uzskata, ka tai nav naudas, un līdzdalību samazina, tad izlīdzināšana notiek uz tiem 60%, ko izņem no pašvaldībām,” analizē Jaunsleinis.