Jura Bleidera koka gudrību darbnīcā Rugājos var iepazīt koka spēku un tā pielietojumu caur latvisko dzīvesziņu. Nesen Juris izveidojis arī dabas zāli, kur arī var smelties visdažādākās gudrības un pabūt ar sevi.

 

“Ejošos kokus, protams, jau visi zina. Piemēram, priede, egle, bērzs - tos jau visi pazīst, bet ir arī, piemēram, goba. Gobai radnieciska ir vīksna un kā gobu no vīksnas atšķirt,” izrādot pašā Rugāju ciemata centrā ar koka dēļiem apšūtās un ornamentiem rotātās bijušās saimniecības ēkas otrajā stāvā izvietoto zāli, Juris Bleiders atzīst, ka harmonijas un līdzsvara meklējumos ir atklājis it kā visiem zināmu patiesību par dabas pozitīvo ietekmi uz cilvēku.

“Man tāds netradicionāls skatījums uz dzīvi. Mūsu stresa un steigas laikmetā bija vajadzība gūt dzīves līdzsvaru un lai gūtu spēkus tam dzīves ritumam tikt līdzi, meklēju alternatīvu kur pasmelties enerģiju un zinības. Tā kā es nodarbojos ar koku, kā alternatīvu arī izvēlējos koku. Man iepatikās tas, ka koks stingri ar saknēm turas zemē un skatiens viņam vienmēr pacelts uz augšu. Mums arī vajadzētu dzīvē tā iet uz priekšu, stingri turoties pie zemes un galvu turēt vienmēr augsti paceltu.”

Dendroterapijas zālē, visam pamatā liekot sevis attīrīšanas un izzināšanas domu, Juris ir sagatavojis dažādu Latvijā un arī citviet augošu koku aprakstus un ilustrācijas, latviešu spēka zīmes, informāciju par rūnām, Druīdu horoskopu, padomus par koku dziednieciskajām spējām, kas ārstējot ne tikai ķermeni, bet arī dvēseli un aprakstīto koku paraudziņus.

Pamazām kolekcija papildinās un pērn Juris jau izvietojis ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs augošo koku aprakstus un paraugus.

“Šogad biju ceļojumā Gruzijā un no turienes es atvedu vīģes koku, riekstkoku, tas ir valrieksts un skabārdi.”

Pateicoties 14 dažādu koku dēļu apšuvumam, ēkas telpas pat tik pelēkā un vēsā laikā izstaro īpašu siltumu. Juris atzīst, ka viņš novērtē koka enerģijas spēku un salīdzina to ar spēcīgo kalnu enerģētiku.

“Tas ir mans hobijs. Gandrīz katru gadu, cik jau tā rocība atļauj, dodamies uz kādiem kalniem. Pārsvarā pa Eiropas kalniem: Pirenejos esmu bijis, Itālijas Alpos, Francijas Alpos, Slovēnijas Alpos, tad Tatros, Karpatos. Par kalniem ir labāki tikai kalni. Dabas varenums, kad tu nokļūsti tur un fotogrāfijās tu nevari iemūžināt to, ko redzi īstenībā. To kalnu plašumu, skaistumu, bet kad tu uzkāpj virsotnē, tās emocijas ir neaprakstāmas.”

Dendroterapijas zāle strādā tikai no pērnā gada rudens un pagaidām Juris neņemas prognozēt, cik pieprasīts būs viņa izveidotais objekts. Taču Latgales laukos, kur valda liels bezdarbs, savu hobiju pārvēršot par nelielu biznesu, koktēlnieks cer šādā veidā vēl stiprāk iesakņoties dzimtajā pusē.

Viņš plāno gan turpināt strādāt ar koku - izgatavot dažādus kokgriezumus, sadzīves priekšmetus, papildināt savu dendroterapijas zāles kolekciju un jau sāk domāt par latgaliešu maizes cepšanas tradīcijas saglabāšanu un maizes krāsns ierīkošanu.