Krievijas centrālās bankas "Bank Rossii" lēmums ievērojami palielināt bāzes procentu likmi nav spējis apturēt rubļa vērtības kritumu, un otrdienas pusdienlaikā Krievijas valūtas vērtība atsāka lejupslīdi.

Otrdienas rītā eiro vērtība bija 72,45 rubļi, dolāra vērtība - 58,15 rubļi. Dienas laikā viena eiro vērtība jau sasniedza 100 rubļus.

Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks vērtē, ka finanšu tirgi ir svārstīgi un tos grūti prognozēt, „kā aunu bars - ja sāk skriet vienā virzienā, skrien ilgu laiku”. Tas, vai rublis turpinās krist, būs atkarīgs arī no naftas cenas – ja tā turpinās samazināties, kritīs arī rubļa vērtība. Tāpat nozīmīga loma būs tam, cik ticama būs Krievijas valdības ziņa finanšu tirgiem, kā tā rīkosies tālāk. Kazāks piekrita, ka pārdot un eksportēt uz Krieviju būs ļoti grūti, jo pirktspēja Krievijā būs krietni zemāka.

Uzņēmuma "Sacred" direktors Andris Vanags norāda, ka uzņēmuma darījumi ar Krieviju slēgti eiro, bet Krievija nav arī svarīgākais "Sacred" importa tirgus. Galvenā problēma ir, vai cilvēkiem būs pietiekami daudz naudas, ar ko maksāt par precēm. Eiro vērtība ir augusi tik daudz, ka cilvēki vairs nav gatavi pirkt.

Politologs Kārlis Daukšts norādīja, ka šoreiz šovinistiskā eiforija pēc Krimas aneksijas sadurās ar dzīves realitāti un Krievijas valdības nespēju regulēt sociāli ekonomiskos finansiālos jautājumus. Pašlaik Krievijas līderiem ir dilemma, ko darīt ar saviem plāniem, savām ambīcijām, kā realizēt savus mērķus, sacīja Daukšts.

Daukšts arī norādīja, ka Krieviju tagad nedrīkst iedzīt stūrī, arī no Rietumvalstu puses jābūt sadarbības elementiem.

„Mēs esam cieši blakus, mūsu ekonomikas cieši saistītas vairākās jomās, mūsu dzīves labklājība atkarīga no kaimiņa labklājības,” sacīja Daukšts.