Latvijas prezidentūras gads ES padomē jau pusē.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēlas izcelt trīs lietas: pirmā - Eiropas stratēģisko investīciju fonda izveide, kas, ja vien uzņēmēji pratīs to izmantot, ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi, jo tie ir lēti aizdevumi, kas sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu, enerģētikas infrastruktūras vai zinātnes attīstību.

Kā otru svarīgāko akcentu Rinkēvičs min Eiropadomē pieņemot lēmumu par Enerģētikas savienības izveidi, kas nodrošinās infrastruktūras attīstību, starpsavienojumus  ar citām Eiropas valstīm, lai izveidotu vienotu gāzes tirgu. Tas Latvijai ļaus pēc infrastruktūras izveides, kas aizņems dažus gadus, mazināt gāzes cenas.

Rinkēvičs atzīst, ka Latvijas prezidentūra tiek aizvadīta sarežģītā laikā, kad Eiropā notika divi terorakti, kad risinās notikumi Ukrainā. Ministrs uzskata, ka spilgtākais un pamanāmākais ārpolitikas notikums vēl priekšā - tas būs 20. – 22. maijā gaidāmais Eiropas Savienības valstu vadītāju samits kopā ar sešām Austrumu partnerības valstīm - Ukrainu, Gruziju, Baltkrieviju, Moldovu, Azerbaidžānu un Armēniju.

Ina Strazdiņa, Latvijas Radio korespondente Briselē bilst, ka no kolēģiem dzirdējusi, ka latvieši esot organizētāki. Viņa vērtē, ka mazās valstis un vēl pirmās prezidentūras laikā cenšas. Nevar sūdzēties, ka nebūtu dokumenti piegādāti, vai citas neizdarības. Tiesa, mūsu politiķus tik labi nepazīst, jo Latvija ir maza valsts, bet kārtības ziņā mūsu prezidentūra pārspēj dažu labu lielo valsti.

Vērtējot mūsu ministru angļu valodas prasmes, Strazdiņa norāda, ka arī ne visi citu valstu ministri labi runā angliski. Sanāksmju telpās saziņu nodrošina tulki, bet tas ir zināms ierobežojums neoficiālās sarunās. Ja ministram ir labas angļu valodas prasmes, arī žurnālisti var iegūt ātras, īsas intervijas.

SKDS pētniece Jūlija Ponomarjova skaidro, ka janvāra sākumā veiktais pētījums liecina, ka 85 procenti aptaujāto zina, ka Latvijas ir prezidējošā valsts ES Padomē, pagājušā gadā beigās apstiprinoši atbildējuši tikai 72 %. Informētāki par šo notikumu ir respondenti ar augstāku izglītības līmeni un augstākiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.