Uz nedēļu valdībā pārcelta izlemšana, vai piešķirt finansējumu Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA). Nepieciešami 1,3 miljoni eiro, kurus atgūtu ar Eiropas Komisijas finansētajiem projektiem. Latvijas Universitātē jau ir tapis projekts 2,5 miljoni eiro vērtībā. Bez dalībvalsts statusa EKA tas nav iespējams. Valdībā atbalsts solīts vairākus gadus, bet šobrīd pastāv iespēja kļūt par vienīgo valsti Eiropas Savienības, kas paliks aiz EKA durvīm.

EKA patiesībā ir liela ekonomiska organizācija, kas veido jaunas inovācijas un produktus, ko lietojam diendienā, piemēram, navigācijas un mežu pētījumi, lai noteiktu, kur drīkst cirst. Var teikt, ka EKA ir inovāciju un ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Šajā organizācijā ir apvienojušās ap 20 valstīm, kas ik gadu iemaksā noteiktu summu, lai pēc tam saņemtu pretī. Projekti skar daudz dažādu jomu. Un nav jāizstrādā kosmosa kuģi.

Latvijas ieguvums, iemaksājot 1,3 miljonus eiro, būtu iespēja zinātniekiem strādāt savās mājās. Iegūt varētu tāda nozare, kā robotika, kurā mums ir labs iestrādnes, talantīgi cilvēki strādā šajā jomā. Arī enerģētika, informāciju tehnoloģijas un vēl daudzas jomas. Latvijā ir zinātnieki, kas var strādāt pie lieliskiem projektiem, lai dotu savu ieguldījumu un būtu vajadzīgi.

Šobrīd šauboties, vai atvēlēt minēto summu, Latvija izskatās, kā neuzticams partneris, jo 2013. gadā valsts ir parakstījusi sadarbības līgumu ar EKA. 

Juris Žagars, Ventspils augstskolas un Lorēnas Universitātes profesors, atzīst, ka viņam ir žēl skatīties, kā Latvija iznieko savus resursus. EKA ir skola, kur mūsu gaišajām galvām, studentiem, kam interesē inženierzinātnes un tehnoloģijas, var attīstīt savas spējas un prasmes un pēc tam iet Latvijas industrijā un nest iekšā jaunās idejas. "Ar ko mēs varēsim pelnīt un savu nākotni nodrošināt, kokus cērtos, kūdru rokot?" jautā Žagars.

Salīdzinoši Žagars min trešās pasaules valstu cilvēku ģimenes, kas nesūta skolā savus bērnus, izvēloties viņiem strādāt un gūt tūlītēju atdevi ģimenes uzņēmumā. Kad šie cilvēki izaug, viņi nespēj integrēties sabiedrībā, jo neko neprot, bet arī viņi grib pelnīt un dzīvot kā visi.

Jānis Balodis, LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks, fizikas doktors atgādina, ka meteo prognozes, globālās navigācijas satelītsistēmas, telekomunikācijas, vides pētniecība iet caur kosmosu. Kosmoss kalpo arī valsts aizsardzībai. "Mēs vairāk domājam par izklaides industrijas attīstību, ne par valsts aizsardzību, ne par valsts industriālās rūpniecības, ne par izglītības attīstību," uzskata Balodis.