Pēc desmit gadu prombūtnes Lielbritānijā Gunta un Vitālijs Vasiļjevi atgriezušies Latvijā  un uzsākuši savu biznesu.  Rēzeknes novada Maltas ciemā viņi izveidojuši nelielu veikaliņu.

Rēzeknes novada Maltas ciemā nelielā, pelēcīgi baltā ēkā Gunta un Vitālijs Vasiļjevi jau vairāk nekā gadu iekārtojuši savu veikaliņu.  Pirmais aizbrauca Vitālijs, kurš pazaudēja darbu un saņēmis labu darba piedāvājumu Lielbritānijā, devās prom no Latvijas. Vitālijs sākumā strādāja celtniecībā, vēlāk gan uz lauka, gan cehā. Pēc gada pie Vitālija devās Gunta ar vecāko meitu, ar domu uz trim mēnešiem padzīvot Anglijā, lai meita labāk apgūtu angļu valodu.

“Tie trīs mēneši mums pārvērtās: man desmit gados, vīram vienpadsmit gados, jo meita sāka mācīties, tur atradām labus darbus, un sākās interesanta dzīve, mēs ceļojām un strādājām, tad sapratām, ka meitai tur jāpabeidz skola. Un tad piedzima jaunākā. Tā dzīve mūs tur ievilka”, stāsta Gunta.

Tomēr, dzīvojot Lielbritānijā pēdējos trīs gadus, bija sajūta, ka gribas atpakaļ uz mājām. Darbs, finansiāla stabilitāte palika otrajā plānā.

“Mana dzimtene ir šeit, vienmēr sirds dziļumos esmu bijis kopā ar Maltu, lai kur arī nebūtu. Anglijā viss bija skaisti, labi, bet gandrīz katru dienu es gribēju uz Maltu”, atzīst Vitālijs.

Atbraucot uz mājām, arī šeit tika atrasts darbs.  Gunta strādāja veikalā un Vitālijs pie mājražotāja gaļas cehā. Tomēr vienmēr ir bijis sapnis par savu veikaliņu. Tagad jau vairāk nekā gadu Vitālijam un Guntai, nedaudz nobraucot no Maltas galvenās ielas,  nelielā ēkā ir pārtikas preču veikaliņš. Ko varētu raksturot kā tipisku lauku veikaliņu, aiz letes stāv pārdevēja, kura pasniedz pircējiem visu nepieciešamo. Kā secinājuši Vitālijs un Gunta, šādi nelielie veikaliņi, kas nav pašapkalpošanās, ir pieprasīti  vecākā gājuma cilvēkiem, jo pircējam, komunicējoties ar pārdevēju, iespējams vairāk pastāstīt  ko un kā labāk lietot, un parunāties par dzīvi.

“Mēs esam noilgojušies pēc saviem cilvēkiem, mēs labprāt ar visiem runājam, un cilvēki nāk, viņiem arī gribas parunāt”, stāsta Gunta.

Veikalā tiek pārdots arī īsts itāļu “Gelatto” saldējums, kādu nav iespējams nopirkt tuvējā apkārtnē, arī tas ir viens no veidiem kā pievilināt klientus. Sarunas laikā veikalā dzirdams, ka ienāk pircēji, un pēc mirkļa, durvis attaisot un asti luncinot, ienāk apsveicināties neliels, čirkains suns. Vitālijs paņem suni klēpī un nodēvē atnākušo ciemiņu par pastāvīgo klientu.

Gunta un Vitālijs atzīst, ka nebūt nav viegli atgriežoties uzsākt savu biznesu. Finansiāli šeit ir grūtāk dzīvot nekā Lielbritānijā. Šobrīd, kad paliek grūti, viņi sevi stiprina ar domu, ka ir mājās. Vecākā meita palika dzīvot Lielbritānijā, tur izveidota ģimene, piedzimis bērniņš. Savukārt jaunākā meita Maltā iet trešajā klasē. Gunta un Vitālijs plāno ar laiku sakārtot veikala fasādi un tā apkārti, iespējams izveidojot arī āra terasi. To, ka atgriezušies atpakaļ, Vitālijs un Gunta nenožēlo.