Prezentēti pētījuma "Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze" rezultāti. Kādi tie ir un vai tas mudinās veikt izmaiņas likumos? Pētījuma autore Latvijas Universitātes docente Aivita Putniņa skaidro, ka pētījums veikts, jo šī tēma nav bijusi pētīta, vienkārši pieņemts, ka slikti dzīvot nereģistrētā kopdzīvē un neslēgt laulību.

"Politikas dokumentos var lasīt, ka neslēgt laulību ir tikpat slikti un kaitīgi kā ņarkomānija un alkoholisms, bet nebija pierādījumu par sliktajām sekām un problēmām. Gribējām sniegt pierādījumus, lai politiku varētu veidot efektīvāk," norāda Putniņa.

Pētījums rāda, ka nereģistrēta kopdzīve nav nekas pretnostatīts laulībām. Nav arī būtiskas atšķirības kā cilvēki no attiecību kvalitātes viedokļa uzlūko laulību un nereģistrētās attiecības. Nereģistrēta kopdzīve ir tikai viens posms pāra vai ģimenes attiecībās. Tāpat pētījuma dalībniekiem nebija krasi negatīva attieksme pret laulībām. Negatīva iepriekšējā pieredze vai neskaidrība par esošām attiecībām lika izvairīties no šo saistību uzņemšanās. Populāras nereģistrētās attiecības pirms laulības, lielākā daļa pirmo bērnu pāriem dzimst nereģistrētās attiecībās.

Putniņa bilst, ka šis ir pirmais pētījuma posms, kurā mēģināja noskaidrot pašu cilvēku viedokli. Būs pamats lielākai aptaujai Latvijas mērogā kvantitatīva, lai apstiprinātu pētījumā iegūtās atziņas, lai veiktu tiesībaktu analīzi un domātu, kā Latvijas ģimenes labāk aizsargāt.

Līdzīgs un daudz plašāks pētījums ir pasūtīts Pārresoru koordinācijas centram un LU veiktā pētījuma rezultāti tiks nodoti šī pētījuma veicējiem. Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Ieva Kārkliņa norāda, ka pētījums ir tikko uzsākts un ar tā rezultātiem plāno iepazīstināt gada beigās.

Pētījums par ģimenēm, ko pašlaik veic Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas programmā, nevarēs būt par iemeslu, lai veidotu jaunu regulējumu partnerattiecībām, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA). Tikmēr Saeimas deputāte Ilze Viņķele („Vienotība”) šādu attieksmi dēvē par problēmas ignorēšanu. Viņa uzskata, ka pētījums apliecina, ka likumdošanā nepieciešamas izmaiņas.