Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē apskatāma neparasta izstāde „Bārbijas un Keni Latvijas novadu tautastērpos", ko darinājušas trimdas latvietes Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone. Abas mākslinieces latviešu tautastērpos ietērpušas vairāk nekā 200 lelles. Pēc Marijas Muzikantes aiziešanas mūžībā viņas dēls 120 lelles glabāšanā uzticēja Latvijas vēstniecībai Zviedrijā. Pirms diviem gadiem vēstniekam radās ideja daļu no kolekcijas izrādīt arī Latvijā. Tās sākumā ceļoja pa Zemgali un Kurzemi, bet nu unikālā 30 leļļu kolekcija pirmo reizi apskatāma arī Latgalē.

 

„Tās ir Bārbiju lelles. Bet šīs lelles ir ļoti skaistas, jo tās ir apģērbtas Latvijas novadu tautas tērpos," Latgales kultūrvēstures muzejā Inese Ločmele-Jansone izrāda leļļu kolekciju skolēnu grupai no Rēzeknes internātpamatskolas. „Un izpētām, kādas lelles tur ir, kādi brunči tur ir, kādas krāsas jūs varat saredzēt? Sarkanu. Kādas jaciņas? Pelēka. Bet tas ir tautu dēls tai pelēkajā mētelī!"

Trīsdesmit miniatūrās lelles muzejā izvietotas stiklotās vitrīnās. Katra no tām ir citādāka, demonstrējot latviešu tautastērpu daudzveidību. Tas liecina arī par to, ka katrā mājā vienā pagastā varēja būt citādāks tautastērps vai citādāka izšuvuma villaines, stāsta Inese Ločmele-Jansone, jo tas jau arī tā raksturīgi, ka ciema meitas pat sacentās, kurai greznāks, kurai vairāk kreklu, tā bagātāka.

Leļļu autores ir trimdas latvietes Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone. Viņas tautastērpus lellēm darinājušas Zviedrijā, uz kurieni devušās bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā. Ideja apģērbt Bārbijas un Kenus latviešu tautastērpos pieder Marijai. Viņai allaž esot patikušas lelles, taču par galveno pamudinājumu kļuvusi māsas atvestā dāvana no Latvijas – suvenīru lelle tautastērpā.

Savu aizraušanos Marija Muzikante sāka īstenot septiņdesmitajos gados, aizejot pensijā. Šajā laikā viņa tika iepazīstināta ar audēju Dzidru Ciparsoni, un tā sākās viņu kopdarbs. Marija jau ir aizgājusi mūžībā, taču, lai uzzinātu leļļu tapšanas stāstu, man izdevās sazināties ar Dzidru, kura pavisam nesen nosvinēja savu 97. dzimšanas dienu. Zviedrijā viņa dzīvo jau 73 gadus. „Latvijā 24 un Zviedrijā pārējie."

Šo gadu laikā Dzidra Latviju apciemojusi vairakkārt. Viņas dzimtā puse ir Liepnas pagasts Alūksnes novadā. „Vectēvs, vecmamma bija vidzemnieki un viņi iepirka zemi Liepnas pagastā, un tur es esmu dzimusi."

Jau Latvijā Dzidrai bija vēlme iemācīties aust. Viņa gribēja kļūt par mājturības skolotāju, taču karš izjauca viņas plānus. Esot Zviedrijā, aušanas prasmes viņa apguvusi dažādos kursos.

„Pašmācības ceļā es esmu iemācījusies aust, jo man dikti gribējās turpināt savu sapni."

Mariju un Dzidru iepazīstināja kopīgs paziņa. Dzidra toreiz no Stokholmas jau bija pārcēlusies uz Karlskūgu, nelielu pilsētu 200 kilometru attālumā no Stokholmas. „Es iepazinos ar Mariju, un tad mēs norunājām, ka taisīsim latviešu lellītes ar tautas tērpiem. Tie būs mani audumi un viņas dizains, kā tagad saka. Jo viņa ir bijusi modiste, man liekas, Latvijā."

Audumus Dzidra Marijai sūtīja pa pastu. Izvēlēties Bārbijas un Kenus par latviešu tautastērpu modeļiem toreiz esot bijis lētākais risinājums. „Mēs pašas par saviem līdzekļiem strādājām, tāpēc ņēmām to, kas bija lētāks. Un, piemēram, Bārbijas, kas izgāja no modes, tās pārdeva lētāk, ar atlaidēm"

Idejas rakstainajiem audumiem Dzidra Ciparsone smēlās grāmatā par latviešu tautastērpiem, ko viņai Ziemassvētkos uzdāvināja kāda zviedriete. „Tur bija arī krāsu paraugi un apraksti, man bija jāstudē tas."

Dzidra atklāj, kāda motivācija viņu pamudināja iesaistīties šajā nodarbē. „Es zinu, cik man bija grūti atrast aprakstus un kā praktiski aust un darīt. Audumi ir tieši tādi, kā parastiem, lieliem tautas tērpiem. Un lai nākotnes jaunatne varētu aust. Izskaitīt diedziņus, lai varētu atjaunot tautastērpus, lai nākošiem būtu vieglāk."

Savā dzīves laikā abas meistares latviešu tautastērpos ietērpušas vairāk nekā 200 lelles. Pēc Marijas Muzikantes aiziešanas mūžībā viņas dēls aptuveni 120 no tām uzticēja Latvijas vēstniecībai Zviedrijā.

„Šī kolekcija ir unikāla un veidojusies, sastrādājoties divām kundzēm, kuras turējušas augstu godā Latvijas vārdu," pauž vēstnieks Marģers Krams. „Un man liekas tā ir tiešām tāda ļoti unikāla liecība par to, kādā veidā latvieši šeit Zviedrijā mēģināja saglabāt latvisko tradīciju. Tiešām unikāli ir tas, ka ir pievērsta uzmanība katrai detaļai – gan svārkiem, gan blūzēm, gan jostiņām, vainagiem. Katrs atsevišķi šis elements jau pats pa sevi ir mākslas darbs."

Iepriekšējam Latvijas vēstniekam Zviedrijā radās ideja, ka daļa no lellēm varētu tikt izrādītas arī Latvijā. Pēc ceļojuma pa Zemgali un Kurzemi nu tās nonākušas arī Latgalē un līdz decembra beigām apskatāmas Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.