LSM ziņās: Bijušais policijas šefs: Kriminālsodāmu gadījumu par dienēšanu ārvalstu armijā nevarētu būt daudz

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz cietumsodu par dienēšanu ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās. Izņēmums gan attieksies uz tām personām, kuras dienē Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts armijā.

Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Raidījumā Pēcpusdiena plašāk par paredzētajām izmaiņām stāsta Saeimas deputāts, likumprojekta grozījumu referents Andrejs Judins.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins skaidro, kāpēc šādi grozījumi izstrādāti

Bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins analizē, kāds apdraudējums drošības situācijai valsts iekšienē var veidoties no tā, ja kāds izvēlas dienēt citas valsts armijā vai bruņotos grupējumos. Voins vērtē, ka praksē šādu gadījumu, kad cilvēki izvēlas dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās, nevarētu būt daudz.