Lūdzoties par Latvijas valsti un cilvēkiem,  svētceļnieku grupa, sākot no Aglonas ir uzsākusi simtgades svētceļojumu. Mērķis 100 dienās apiet apkārt Latvijas robežai. Svētceļnieku grupa izgāja no Aglonas 6. maijā un savu galamērķi 13.augustā noslēgs turpat Aglonā. 

Dagdas novada Asūne – viens no punktiem, ko šķērso simtgades svētceļnieku grupa. Vietējā baznīcā grupa pulcējusies uz dievkalpojumu, pēc kura seko svētceļnieku kopīgās vakariņas turpat pie baznīcas. Svētceļojuma ideju izloloja un cilvēkus uz kopīgu ceļu aicināja priesteris Arnis Maziļevskis.

Mēs no rīta ceļamies ap septiņiem, pus astoņiem, parasti astoņos ir brokastis, ejam ceļā. Vidēji mums ir 18 kilometri, bet sanāca, ka sākumā mums ir vairāk kilometru, taču vēlāk būs mazāk. Pa ceļam ejam, dziedam, lūdzamies Rožukroni, slavējam Dievu. 

Ir laiks, kad mums ir klusums, kad mēs lasām Dieva vārdu un klusumā ļaujam Dievam ienākt mūsos. Ir laiks, kad mēs vienkārši parunājamies, pa ceļam atpūšamies, katru dienu ir dievkalpojums, tikšanās ar vietējiem cilvēkiem”, stāsta priesteris Arnis Maziļevskis.

Simtgades svētceļojuma mērķis simts dienās, apiet apkārt Latvijas robežai.  Savu ceļu sākot 6.maijā no Aglonas un 13.augustā noslēdzot turpat Aglonā – Latvijas lielākajā svētvietā. Mērojot vairāk nekā 1860 kilometrus. Svētceļnieku grupā dalībnieku skaits mainās, pirmajā dienā ceļā devās piecdesmit trīs, tad skaits samazinājās līdz aptuveni divdesmit cilvēkiem. Simtgades svētceļojuma grupai var pievienoties ikviens interesents, izvēloties, cik lielu attālumu ir vēlēšanās un varēšana mērot kopā. Ilona simtgades svētceļojumā dodas ratiņkrēslā. Šajā svētceļnieku grupā viņa tāda nav vienīgā, kura neskatoties uz pārvietošanās ierobežojumiem, dodas garajā ceļā. Ilona dzīvo Daugavpilī,  ir Latvijas patriote, kas vēlas šādi lūgties par savu valsti.

Kādas Jums ir šīs pirmās dienas? Cilvēki, kuri iet ar kājām, cieš no tulznām, no kāju sāpēm. Man diemžēl vai par laimi tādu nav. Jums palīdz pārējie? Man palīdz visi svētceļojuma dalībnieki, ir ļoti pretimnākoši tie cilvēki, ko mēs sastopam ceļā, tiešām ir ļoti atsaucīgi”, atzīst Ilona.

Astra no Gulbenes svētceļojumā iet no pirmās dienas un vēlas noiet visu garo ceļu. Sievietes dziļākais svētceļojuma nodoms ir par Latvijas ģimenēm, tāpat svētceļojums, Astras prāt, ir unikāls notikums, ko piedzīvot, tas ir izaicinājums un iespēja mainīt ikdienu.

Es gribu iziet no savas komforta zonas, no tās vietas, kur es esmu tik ļoti pieradusi, kur man ir viss zināms. Šeit katru dienu ir kaut kas jauns, un nekad neatkārtosies visas atlikušās dienas, cik ejam”, norāda Astra.

Simtgades svētceļnieku grupa dodas gar Latvijas robežu, ieraugot vietas un cilvēkus, kurus citādi nemaz nebūtu iespējams iepazīt. Patiesi apzinot, kāda ir Latvija. Svētceļojuma dalībniece Iluta ir jauniete, kura dzīvo Rīgā, svētceļojumā dodas savā atvaļinājuma laikā. Jauniete atzīst, ka katra diena, tāpat kā iepazītās vietas, esot citādākas.

“Ciemi ir ļoti dažādi, katrs atšķirīgs. Visvairāk mani pārsteidz pat, ja ir maz iedzīvotāju, cilvēki ir parūpējušies, lai tur ir skaisti, ir kaut kādas dekorācijas. Katrs ciems ir īpašs, un ļoti gribētos, lai būtu vairāk dzīvības”, saka Iluta.

Simtgades svētceļnieku maršrutam var sekot līdzi mājas lapā www.svetcelojums100.lv, tāpat ikviens neatkarīgi no konfesijas var pievienoties grupai, lai kopā 100 dienās lūgtos par Latviju.