Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos priekšlikumus par minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai. IZM uzskata, ka koncentrējot vispārējā vidējās izglītības ieguvi lielākās vidusskolās, kas var nodrošināt kvalitatīvu un modernu izglītību. Jau no nākamā mācību gada novada pilsētas skolā 10. klasi varēs atvērt, ja tajā būs vismaz 18 audzēkņi. Mazākās skolās novados divu gadu pārejas periodā 10. klasē varēs būt desmit skolēni, bet pēc tam - ne mazāk kā 12.

"Šīs ir pārmaiņas, kas tapušas jau ilgāku laiku," raidījumā Pēcpusdiena norāda izglītības un zinātnes ministre Marīte Seile. Ministre atzīst, ka Latvijas vidusskolu tīkls ar zināmu inerci ir saglabājies ļoti izkliedēts. Ir daudz mazu vidusskolu. Izmaiņas ir kompromiss, un stāsies spēkā no jaunā mācību gada.

Tāpat ministre skaidro, ka iecerētās izmaiņas nedos budžeta līdzekļu ietaupījumu, jo mērķis ir līdzekļus izmantot spēcīgu vidusskolu veidošanā, samaksājot skolotājiem pienācīgas algas un nodrošinot pienācīgus mācību kabinetus.

Atzinīgi lēmumu vērtē Rojas vidusskolas direktore Gundega Pole un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re Baltica" dibinātāja un redaktore Inga Sprinģe.

Pole bilst, ka viņas vadītajā skolā vidusskolas klasēs skolēnu ir pietiekami un lēmums skolas dzīvi neietekmēs negatīvi.

Spriņģe norāda, ka ir jādomā par izglītības kvalitāti un pašvaldībām nevajadzētu skolēnus vilināt ar brīvpusdienā vai planšetdatoriem uz konkrēto skolu, kas nav svarīgākais, lai iegūtu labu izglītību. Bet reklamējot, piemēram, skolotāju, kas izmanto šādas vai tādas mācību metodes. Pētījumi rāda, ka tas ir mīts, ka mazākas klases skolēniem ir individuāla pieeja.

Ķekavas novada izglītības daļas vadītājs Vitolds Krieviņš, kura novadā ir divas vidusskolas, norāda, ka lēmums varētu skart novadā esošo Baložu vidusskolu, jo pēc pamatskolas beigšanas skolēni izvēlas doties mācīties uz Rīgu.  Bet pašvaldība ir ieinteresēta šo skolu saglabāt.