Raidījumā Piespēle uzklausām nule kā Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē uzņemtā Valda Valtera atmiņas savu veikumu Latvijas jaunatnes basketbola reorganizācijā.

Latvijas vīriešu basketbola leģenda Valdis Valters 30. septembrī Šveices pilsētā Ženēvā  oficiāli uzņemts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē. Kopā ar Valteru FIBA Slavas zālē uzņemti arī Mikijs Berkovičs (Izraēla), Pero Kamerons (Jaunzēlande), Tonijs Kukočs (Horvātija), Ražica Mujanovičs (Bosnija un Hercegovina) un Šakils O’Nīls (ASV). 

Rezumējam arī Eiropas sporta nedēļas notikumus Latvijā. Diskutē viena no Eiropas sporta nedēļas organizatorēm Ilva Ciemīte, basketbola trenere Daiga Jansone, Eiropas sporta nedēļas vēstnese Liene Jansone, Ripo Rīga organizators Jānis Jansons, Stirnu buks organizators Rimants Liepiņš.

 

Valdis Valters kļuvis par otro latvieti aiz Uljanas Semjonovas, kura darbība sporta laukumā tik augsti novērtēta.

Intervijā raidījumā Labrīt Valdis Valters jau stāstīja, kādas bijušas viņa emocijas, kad Ženēvā tika uzņemts Slavas zālē, arī kas bērnībā bijis Valtera elks un ka tagad diezgan nopietni pievēršas ezotērikai.

Piespēlē stāsts par sportiskajām atmiņām, tostarp arī par laiku, kad Valdis vienā spēlē guva vairāk nekā 80 punktus, kādēļ dibināja Latvijas jaunatnes līgu, par reformas aizvainotajiem un visbeidzot Valters atzīstas, kādēļ vairs klātienē neapmeklē basketbola spēles Latvijā.

1981. gadā Valdis Valters PSRS izlases sastāvā tika atzīts par Eiropas čempionāta vērtīgāko spēlētāju, bet gadu vēlāk kļuva par pasaules un divkārtēju kontinenta čempionu.

Lielāko karjeras daļu pārstāvējis Rīgas VEF klubu.1988. gadā sācis strādāt par jauno basketbolistu treneri paša izveidotajā Valtera basketbola skolā, kā "ASK/Brocēni" galvenais treneris aizveda komanda līdz trim LBL čempiona tituliem. Valters septiņas spēles bijis arī Latvijas basketbola izlases galvenais treneris.

Pēdējos gados Valdis Valters basketbola zālēs nav redzēts. Vai tās neapmeklē apzināti vai apvainojies uz kādu basketbola funkcionāru tāpat kā daudzi joprojām nepiedot tā saucamajam basketbola ģenerālim groza bumbas lauciņā paveiktās reformas.

Kāpēc privātās basketbola skolas Latvijā nespēja izdzīvot, it kā sporta veidam reklāma nav vajadzīga un tomēr… Kāda situācija ir Lietuvā, vai Marčuļoņa un Saboņa skolas vēl dzīvo? Atcerēsimies arī vefiņa laikus, kad pārpildītas Daugavas sporta nama tribīnes un Krauliņa vadībā aizkļūts līdz augstākajai līgai un PSRS tautu spartakiādes bronzas medaļām.