Izvilkusi pēdējo ērkšķi no pirkstiem, mēģinu vēlreiz atsaukt atmiņā to pelēko, ķeburaino krūmu, pie kura mēs stāvējām tikai soli viens no otra, es un viņš – jauns, augumā īss un plecīgs afgāņu puisis mazliet virs gadiem divdesmit, tumšiem, rūpīgi nogrieztiem matiem, bārdu un neprātīgas trauksmes pilnām acīm.