Izvilkusi pēdējo ērkšķi no pirkstiem, mēģinu vēlreiz atsaukt atmiņā to pelēko, ķeburaino krūmu, pie kura mēs stāvējām tikai soli viens no otra, es un viņš – jauns, augumā īss un plecīgs afgāņu puisis mazliet virs gadiem divdesmit, tumšiem, rūpīgi nogrieztiem matiem, bārdu un neprātīgas trauksmes pilnām acīm.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X