Kā krievu valodā skan mēles vingrinājumi, ko cenzēja 80. gadu beigās žurnālistu raidījumos, un kā izveidojās Latvijas Radio 4 - Doma laukums. Stāsta rīta raidījuma Doma laukums vadītājs Andrejs Hutorovs un raidījuma Dzīvā vēsture un Noasa šķirsts veidotāja Lidija Čera.

Pirms 25 gadiem 1. oktobrī sāka raidīt „Latvijas radio 4 - Doma laukums” - kanāls krievu valodā. 1989. gadā sākās sagatavošanās darbi un pirmais eksperimentālais raidījums izskanēja nākamā gada 20. septembrī, bet kopš 1990. gada 1. oktobra šis kanāls sāka raidīt regulāri. Toreiz viens no Doma laukuma žurnālistiem bija arī Andrejs Hutorovs, kurš veidoja ziņu sižetus, bet rīta programmā „Doma laukums” viņš strādā kopš 1994. gada, taču radio ienāca kā pusaudzis, kad uzrakstīja kritisku vēstuli toreizējam skolēnu raidījumam „Soļi”. Lai arī Andrejs te veidoja sižetus minētajam skolēnu raidījumam un pats bija šīs mērķauditorijas vecumā, tomēr arī viņš uz savas ādas izbaudīja, ko nozīmē padomju laiku cenzūra. Arī ilggadīga šī kanāla žurnāliste Lidija Čera atceras tā saucamo glavļitu, jeb galvenos literāros cenzorus, kuri padomju laikos rūpīgi pārklausījās raidījumus un lasīja to atšifrējumus, un attiecīgi deva vai nu zaļo gaismu ēterā vai aizliedza ko raidīt, ja viņuprāt, tas bija nevēlams (tas ir, padomju ideoloģijai neatbilstošs) saturs.

Latvijas Radio interneta mājas lapā par "LR4 - Doma laukumu" varam lasīt tādas rindas: “Integrācijas programma krievu un citās Latvijā dzīvojošo tautu mazākumtautību valodās. Informācija un analīze par Latvijas politisko, sociālo, tautsaimniecības un kultūras dzīvi, mūziku un jaunatnes lietām.”

Taču kanāla direktorei Ilona Madesovai termins „integrācija” nešķiet pievilcīgs. Par sadzīvošanu ar latviešu kolēģiem, par kanāla saturu un jau minēto integrāciju Ilona kopā ar jau dzirdēto Andreju pauda viedokli pirms piecpadsmit gadiem, kad 2000. gadā raidījumā „Kā no plaukta” nesen mūžībā aizgājušais kolēģis Raitis Kalniņš par godu Radio 75 gadu jubilejai iztaujāja Andreju Hutorovu un Ilonu Madesovu.