“Sender gruppe Ostland” raidīja no Rīgas, no Igaunijas skanēja Trešā reiha propagandas ministra Gebelsa pārraudzībā esošā raidstacija „Vineta”, savukārt Maskavā un Kuibiševā radiopārraides gatavoja kreisi noskaņotie Latvijas radio darbinieki. Par to, kas skanēja Otrā pasaules kara laikā mūsu radio, stāsta mediju eksperts, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Sergejs Kruks un ilggadējs Latvijas Radio mūzikas redaktors un mūzikas arhivārs Oļģerts Šusts.

1939. gada 1. septembrī ar hitleriskās Vācijas iebrukumu Polijā sākas Otrais pasaules karš. Latviju tas vēl neskāra, bet nepilnu gadu vēlāk mūsu zemē iebruka padomju vara un tāpēc 1941. gada vasarā latvieši še ienākošo vācu armiju sagaida kā atbrīvotājus no krievu karaspēka un valdīšanas jūga, bet prieki, ka nu atkal būsim saimnieki savā zemē, ir īsi un drīz vien esam spiesti pakļauties Trešā reiha kārtībai.

Radio kara gados tiek aktīvi izmantots kā propagandas ierocis, bet raida tas trijās dažādās noskaņās: tā kā 1941.gada jūlijā tika izveidota Okupēto Austrumu apgabalu reihsministrija un par tās vadītāju tika iecelts viens no nacisma galvenajiem ideologiem - Baltijas vācietis Alfrēds Rozenbergs, tad Rīgas radiofons ir daļa no „Sender gruppe Ostland” jeb austrumzemju raidītāja. No Igaunijas raidošajā latviešu kanālā „Vineta” skan daudz kaismīgāki reiha varas teksti, jo "Vinetu" kontrolē propagandas ministrs Jozefs Gebelss, savukārt no Krievijas skan regulāras pārraides latviešu valodā, ko nodrošina tur evakuētie kreisi noskaņotie Latvijas radiofona darbinieki, literāti un mākslinieki.