Satiekamies ar Sirsnīgā Briseles latviešu teātra dalībniekiem, kuri pirmo reizi nokļuvuši dziesmu un deju svētkos un uzzinām, kā viņi dzen vellu, spēlējot teātri.

Dziesmu un deju svētki nav tikai dziedāšana un dejošana. Tā ir arī teātra spēlēšana. Svētku ietvaros visi sabraukušie Latvijas un latviešu diasporas amatierteātri 2. un 3. jūlijā Vērmanes dārzā izrāda Ādolfa Alunāna lugas. Tas ir veltījums latviešu teātra pamatlicējam, kuram 2018. gadā svinam 170. jubileju.

Starp teātra spēlētājiem ir arī Sirsnīgais Briseles latviešu teātris, kas izrāda iestudējumu "Alunāns. Interpretācija” pēc Alunāna darbu “Līksmības avots” un “Pašu audzināts” motīviem, ko veidojusi teātra režisore Andra Baltmane.

“Mums tas ir liels gods spēlēt uz lielās skatuves,” atzīst teātra aktieris Nils Latvijas Radio raidījumā "Sanākam, sadziedam, sadancojam". “Izspēlējam 19. gadsimtu, latviešu tautas dvēseli 19. gadsimtā. Fascinējošs piedzīvojums. 21. gadsimts tam nav gatavs, ceram, ka skatītāji kaut kā spēs pārdzīvot.”

Sirsnīgais latviešu teātris. Vārds sirsnīgais teātra nosaukumā attiecināms uz pašiem dalībniekiem un arī uz teātra režisori Andru Baltmani.

“Sirsnīgais ir uz to trakumu. Neviens normāls mums te pulciņā nav, mēs visi traki, traki sirsnīgi. Teātra spēlēšana mums tā ir mīļā vella dzīšana pēc nopietnām darba dienām. Ja cilvēkiem nebūtu prieka nākt un tikties, tad viņi arī nenāktu,” uzskata Andra Baltmane.