Pirmdien, 30. novembrī, Parīzē sākas 21. ANO klimata izmaiņu konference, kuras mērķis ir noslēgt jaunu globālu vienošanos klimata jomā. Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" spriedīsim par to, ko varam sagaidīt no Parīzes klimata samita un kā tas ietekmēs Latviju? Viesi studijā: VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Rubrikā "Viedokļi": Turcija notriekusi krievu iznīcinātāju uz Turcijas - Sīrijas robežas. Nejaušība vai likumsakarība?

Turcijas gaisa telpas pārkāpšana nav nekas neierasts, taču pagājušās nedēļas notikumi, kad Turcija notrieca krievu iznīcinātāju ir kaut kas jauns. Tā ir pirmā reize pēdējos 50 gados, kad kāda no NATO dalībvalstīm notriec Krievijas militāro lidmašīnu. Lai gan Turcija un Krievija ir solījušas par notikušo karu neuzsākt, incidents tomēr ir nopietni saasinājis situāciju, tādēļ teju visi joprojām neizpratnē brīnās, kādēļ Turcija izšķīrās par tik nozīmīgu konfrontāciju.

Viens no šī jautājuma skaidrojumiem - Turcija jau ilgstoši bija neapmierināta ar Krievijas lomu Sīrijas konfliktā, taču līdz šim tai nebija lielas iespējas iebilst.

21. ANO klimata izmaiņu konference Parīzē

Temperatūras celšanās, kūstoši ledāji, bieži sausuma un lietus periodi ir liecinieki tam, ka klimata pārmaiņas ir realitāte. Bijušais klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadītājs Rajendra Pačauri iepriekš intervijā Eiropas Parlamentam (EP) norādīja, ka jārīkojas nekavējoties.

Leburžē, Parīzes pievārtē sākas 21. ANO klimata izmaiņu konference  ( COP21), kuras mērķis ir noslēgt jaunu globālu vienošanos klimata jomā. Konference ir ilgi gaidīta un solās būt saspringta, jo tās laikā ir iecerēts panākt vienošanos, kas daudzām, īpaši “jaunajām ekonomikām” būs grūts uzdevums, savukārt “vecajām” – iespējams smaga piekāpšanās. Savukārt Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka klimata konference koncentrēsies uz sarunām. Turpmākās divas nedēļas – līdz pat 11. decembrim, Parīze  būs pasaules galvaspilsēta, un neviens valsts vai valdības vadītājs nav atsaucis savu dalību samitā.

Franciju apmeklēs simtiem viesu un  plašas ārvalstu delegācijas. Astoņdesmit pasaules līderu vidū – arī ASV prezidents Baraks Obama, Ķīnas līderis Sji Dziņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Krievijas prezidents Vladimirs Putins u.c. Līdz ar to varas iestādes ir nolēmušas ar visu rūpību uzraudzīt notikuma mierīgu norisi. Taču šī nav pirmā reize, kad Francija uz laiku slēdz savas robežas un ievieš stingrāku kontroli. Tas notika arī 2011. gadā, kad Kannās risinājās G20 valstu sanāksme, un līdzīgi kā Francija ir rīkojušās arī citas valstis. Piemēram, arī Dānija 2009. gadā ANO klimata sarunu laikā uz konferences norises laiku slēdza robežas.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), un palielināt finansējumu klimatam, tā EP norādīja oktobra vidū pieņemtajā rezolūcijā. EP deputāti iesaka novirzīt Savienības oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016. gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai. Taču tiek arī norādīts, ka “Eiropas mērķi nav pietiekami vērienīgi”. Tā uzskata, piemēram, EP deputāts Benedeks Javors. Iknedēļas „EuRaNet Plus” raidījumā “U talking to me?”. Javors sacīja, ka  “ES sāka zaudēt tempu” un ka tās nostāja ir vājāka, salīdzinot ar vienu no iepriekšējām starptautiskā klimata konferencēm – Kioto 1997. gadā. Eiropas Savienībai nāksies tikt gala ar problēmu, ka finansu slogs būs jāsadala starp dalībvalstīm, tāpēc valstis Parīzē ir aicinātas iesniegt savus nacionālos mērķus. Tādejādi, protams, sagaidāmas plašas diskusijas.

“Es esmu pārliecināts, ka būs ļoti grūtas un ļoti nejaukas sarunas starp dalībvalstīm - un ne tikai par emisijas samazināšanas mērķiem, bet arī par atjaunojamiem un energoefektivitātes mērķi, kas ir daudz vairāk apspriesti starp dalībvalstīm nekā emisiju mērķiem. Tātad tas nav viegls brīdis, un es esmu pārliecināts, ka nākamo pāris gadu laikā šīs būs vienas no visgrūtākajām diskusijām starp dalībvalstīm,” skaidro Javors.

Ir skaidrs, ka šis ir kārtējais, tomēr vienlaikus galēju robežu sasniedzis izaicinājums, kam risinājumi būs jāatrod. Eiropas Parlamentam jābūt gatavam pārliecināt gan Ķīnu, gan ASV un Eiropas Savienības valstis pieņemt ambiciozo mērķi panākt visu valstu vienošanos.