Raidījumā Septiņas dienas Eiropā saruna par bēgļu krīzes attīstību. Cik efektīvs bijis Eiropas Savienības krīzes menedžments un kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? Studijā diskutē politikas analītiķe Marija Golubeva, ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja komunikācijas koordinators Didzis Melbiksis, pa tālruni sazināmies Valsts robežsardzes Eiropas lietu un projekta nodaļas priekšnieku Andreju Rogozinu.

Vēl raidījumā pētām, vai 10 gadus aiz slēgtām durvīm rūpīgi kaltais Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums tiešām ir izgāzies, kā to pagājušajā nedēļā skaļi pauda Vācijas vicekanclers Zigmārs Gābriels. Pievērsīsimies kurdu plāniem Ziemeļsīrijā un skaidrosim, kāpēc tas biedē turkus. Kā arī sekosim līdzi "Apple" un politiķu cīņai par uzņēmuma 13 miljonus eiro lielo parādu Īrijai.

 

Cerības noslēgt ES un ASV  brīvās tirdzniecības līgumu ir niecīgas

Ideja par pasaulē lielākās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu ir izgāzusies, tā vismaz atzīst vairāki politiķi Eiropā. Sarunas, kas sākās ar lielu noslēpumainību un mazu sabiedrības informētību, šķiet ir izgāzušās tieši šī iemesla dēļ – sabiedrība par tām ir pārāk maz zinājusi.

Kad pirmo reizi tika runāts par brīvās tirdzniecības partnerību starp ASV un ES, šķita, ka tā varētu būt laba atbilde dažādām ekonomiskajām grūtībām, kas pārņēma Rietumu pasauli finanšu krīzes laikā. ASV un ES ir vieni no pasaulē lielākajiem tirgiem, abu pušu ražotāji rada pasaulē vērtīgākās un kvalitatīvākās preces, tātad tirdzniecības atvieglojumu padarītu spēcīgāku kā ASV, tā arī ES. Tomēr sarunu gaitā aizvien biežāk izskan, ka savas intereses cenšas diktēt tikai ASV. Vides, pārtikas kvalitātes un arī dzīves veida aktīvisti metas kritizēt šīs sarunas, bažījoties, ka līgumam stājoties spēkā, Eiropu pārpludinās ar hormoniem pārbarota amerikāņu ražotāju gaļa vai arī ģenētiski modificēti augi un kas tik vēl ne. Šobrīd gan iemesls, kāpēc sarunas izgāžas, jau ir politisks.

ASV un Eiropā ir gaidāms vēlēšanu vilnis. Ietekmīgākās Eiropas valstis jau sāk atteikties no idejas aizstāvēt tirdzniecības vienošanos.

Vācijas vicekanclers un arī ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels ir aktīvākais, kurš jau meties priekšvēlēšanu cīņā. Viņš visskaidrāk no politiķiem pateicis, ka sarunas ir praktiski beigušās. Kā tās mēdz saukt aizkulisēs – “sarunas ir kļuvušas par staigājošu mironi”. Tieši Vācijas vicekanclers norāda, ka sarunu izgāšanos pagaidām neviens vēl nevēlas atzīt.

Arī Francijas prezidents Fransuā Olānds ir atklāti pateicis, ka Francija nevar vairs atbalstīt tirdzniecības līguma sarunas ar ASV. Fransuā Olānds ne tikai norāda, ka sarunas vispār nav iespējams pabeigt, viņš arī uzsver nepareizo veidu kā notikusi komunikācija ar sabiedrību.

Brīvās tirdzniecības līgums starp ASV un ES ir saukts arī par ASV prezidenta Baraka Obamas līgumu. Šim politiķim, sākot savu prezidentūru, tika piedēvēta spēja pamatīgi mainīt pasaules kārtību un kļūt par unikālu politiķi. Diemžēl vai par laimi, izskatās, ka tas nav izdevies. Lai arī Obama priekšlaicīgi saņēma Nobela Miera prēmiju, viņam lielākoties nav izdevies pabeigt savus lielos plānus. Kādā diskusijā ar atbalstītājiem, Obama pats augusta beigās pateica, ka cerības noslēgt līgumu ir niecīgas.