1869. gada 1. augustā Rīgā piedzima Mozes Hilkovics jeb vēlāk labi zināms kā Moriss Hilkuits. Ebreju ģimenē augušais jaunietis emigrēja uz ASV un kļuva par vienu no ASV sociālistu līderiem. Hilkuits vairākkārt mēģināja kļūt par Ņujorkas mēru.

Mozus Hilkovics, zināms arī kā Mozus Gilkovičs, bija ebreju zēns, kurš 1869. gadā piedzima Rīgā. Viņa ģimene bija viena no daudzajām, kas 19. gadsimtā atrada vietu vienā no Krievijas impērijas attīstītākajām pilsētām. Tomēr labākas dzīves meklējumi ģimeni aizveda uz ASV. 17 gadu vecumā Hilkovics kļūst par Hilkuitu, jo ģimenes vārds tiek pieskaņots amerikāņu kultūrai. Ļoti pagodinošā vārda Mozus vietā, topošais amerikāņu sociālists kļūst par Morisu.

Hilkovici ASV nodarbojās ar tirdzniecību. Viņu uzmanību īpaši piesaistīja Ņujorkas mazākie ebreju tirgotāji, kuri pārstāvēja mazos apģērbu ražotājus. Vienā no šādu strādnieku un tirgotāju aizstāvības arodorganizācijām iesaistījās arī Moriss Hilkuits. Kad viņam palika 19 gadi, viņš sāka darboties Sociālistu partijā kā klerks. Tieši tad viņš arī nolēma, ka sava nākotne jāsaista ar sociālajām idejām un darba likumdošanu. Moriss Hilkuits nolēma kļūt par juristu.

Teju līdz pat 20. gadsimta sākumam Moriss Hilkuits darbojās savā jurista privātpraksē. Viņa vārds bija bieži atrodams Ņujorkas ebreju darba laikrakstā “Arbeiter Zeitung”. Galvenokārt sociālistu kārtu pilsētā veidoja ebreju, vācu un somu imigranti. Viņi arī vēlāk kļuva par sociālistu galveno elektorātu.

1899. gadā notiek lielas pārmaiņas Rīgā dzimušā sociālista dzīvē, viņš nolemj mest pie malas jurista praksi un iesaistīties sociālisma darbā. Hilkuits kļūst par vienu no sociālistu līderiem. Viņam ir zināšanas un apņēmība kļūt par vienu no redzamākajiem sociālistiem ASV. Tieši Hilkuitam bija liela loma vēlākās sociālistu partijas tapšanā. Dažādas darba tiesību aizstāvju idejas bija ļoti populāras un 1901. gadā vairākas organizācijas apvienojās vienā – ASV Sociālistu partijā.

Moriss Hilkuits kļuva par partijas juridisko padomnieku, stratēģi un arī lielāko runu autoru. Viņa idejas iezīmēja partijas kursu. Tomēr aplami būtu domāt, ka šis kurss bija tikai Hilkuista izvēlēts. Viņš bija svarīga persona jaunajā partijā, tomēr tā sastāvēja no pārāk atšķirīgiem spēkiem. Sociālistu lielākā problēma biji viņi paši. Partijā iekļāvās gan sociāldemokrāti, gan radikālie sociālisti, gan sindikātisti – tie, kas pamatu saskatīja arodbiedrībās.

Hilkuits bija viens no ietekmīgākajiem sociāldemokrātiem partijas iekšienē. Kopā ar kongresmeni no Milvoki viņi vadīja partijas iekšējo opozīciju. Tieši Hilkuits izveidoja tā saukto ķenguru grupu, kas bija Sociālās partijas daļa, kura cerēja ar laiku pārtapt leiboristu partijā. Tomēr idejas, kas valdīja šajā partijā bija dažādas. Moriss Hilkuits ārpus darba pie partijas darbības virzieniem pats centās kļūt par Ņujorkas mēru. Tāpat viņš kandidēja uz ASV likumdevēju, tomēr netika ievēlēts. Zināmākā viņa darbība ir Sociālistu stingrā politika neiesaistīties Pirmā pasaules karā. Hilkuits bija galvenais idejas aizstāvis, ka ASV nav jāpiedalās Eiropas diriģētajā konfliktā. Tieši šī politika iedragāja sociālistu pozīcijas. Partija bija pietiekami populāra, tā spēja savākt pat līdz 70 pilsētu mērijas, tomēr tieši Pirmais pasaules karš radīja pirmo lielo sociālistu šķelšanos. Lai arī partija spēja nostiprināties kā lielākā partija ASV uzreiz pēc demokrātiem un republikāņiem, tās beigas pienāca 20. gadsimta 60. gados. Aukstā kara ietekmē sociālisti zaudēja savas pozīcijas, un 1973. gadā partija tika likvidēta, savukārt Moriss Hilkuits no Rīgas, mūžība aizgāja 40 gadus pirms šī notikuma.