Oksfordas angļu valodas vārdnīca ir, domājams, joprojām autoritatīvākais angļu valodas leksikogrāfijas avots. Vārdnīca Oksfordas universitātes apgādā sāka iznākt 1884. gada 1. februārī.

1884. gada 1. februārī britu grāmatnīcās parādījās jauns izdevums. Tituls vēstīja: „Jaunā angļu valodas vēsturisko principu vārdnīca; balstīta pamatā Filoloģijas biedrības savāktajos materiālos. 1. burtnīca”. Tā savu dzīvi sāka šobrīd pilnīgākais un akadēmiski korektākais angļu valodas vārdu krājuma atspoguļojums – Oksfordas angļu valodas vārdnīca.

Vārdnīcu jau kopš pirmsākumiem izdod Oksfordas Universitātes apgāds, tomēr universitāte nav izdevuma tapšanas iniciators. Doma par esošo angļu vārdnīcu nepilnīgumu un jaunas, daudz nopietnāk sagatavotas vārdnīcas nepieciešamību radās Londonas Filoloģijas biedrības locekļiem Ričardam Čeneviksam Trenčam, Herbertam Kolridžam un Frederikam Fērnivelam. Jau 1857. gadā viņi nodibināja „Nereģistrēto vārdu komiteju” ar mērķi meklēt un apkopot vārdnīcās neiekļuvušo angļu leksikas daļu. Tādi bija daudzi vecvārdi, personvārdi, dialektu vārdi – un nebūt ne tikai tautas mutē glabātie, bet arī rakstītajā literatūrā sastopamie. Darbā tika iesaistīt brīvprātīgie, kuri lasīja grāmatas, izrakstīja citātus un sūtīja redakcijai. Tomēr darbs nebūt neritēja tik raiti, kā sākumā bija cerēts. Daļa brīvprātīgo līdzstrādnieku ar laiku atmeta darbam ar roku, citi nomira, un viņu vākums nekad nesasniedza redaktorus. Pie tam sākotnēji korespondenti pievērsa uzmanību tieši reti lietotiem un citādā ziņā neparastiem vārdiem, bet pietrūka citātu ar visparastāko vārdu lietojumu visparastākajās situācijās. 1860. gadā no tuberkulozes 31 gada vecumā mira pirmais izdevuma redaktors Herberts Kolridžs. Darbu turpināja Frederiks Fērnivels, taču viņam pietrūka šim uzdevumam nepieciešamās pacietības. Galu galā par redaktoru kļuva Džeimss Marrijs, kuram tad arī bija lemts novest darbu līdz drukas mašīnai. Oksfordas Universitātes apgāds izrādījās vispiemērotākais izdevējs, jo tam bija ne vien izdevējdarbības, bet arī akadēmiskie resursi.

Kad 1879. gadā – apmēram divdesmit gadus pēc darba uzsākšanas – redaktori vienojās ar izdevēju, viņi plānoja pabeigt izdevumu apmēram desmit gados. Tā bija pilnīgi nereāla prognoze – pēdējā vārdnīcas burtnīca iznāca 1929. gadā. Pa to laiku angļu valodā šis tas jau bija mainījies, un tūdaļ arī bija jāsāk gatavot papildsējumi, kuru izdošanu pabeidza 1933. gadā. Tātad, no ieceres rašanās līdz tās īstenošanai pagāja  75 gadi. Vēl pēc nepilna ceturtdaļgadsimta – 1957. gadā – sāka gatavot otro Oksfordas angļu valodas vārdnīcas izdevumu, kuru pabeidza pēc 29 gadiem. Pa šo laiku jau atkal bija mainījusies ne vien angļu valoda, bet arī vārdnīcu sastādīšanas principi. Tā, piemēram, kopš pagājušā gadsimta 60. gadu vidus vārdnīcā iekļauti arī daži visā pasaulē zināmi angļu vārdi, kuru līdz tam tur nebija aiz piedienīguma apsvērumiem.

Šobrīd Oksfordas angļu valodas vārdnīcas plašākā versija ir atrodama tīmeklī. Kā apgalvo mājas lapa, tajā ietverti vairāk nekā 600 000 vārdu un apmēram 3 miljoni ilustratīvu citātu. Līdz ar tīmekļa versijas publiskošanu 2000. gadā sākās arī darbs pie trešās vārdnīcas redakcijas, un ir paredzēts, ka tas noslēgsies 2037. gadā. Šo procesu Oksfordas angļu valodas vārdnīcas galvenā redaktora amatā vada Maikls Proffits, kurš visu savu darba mūžu – vairāk nekā 30 gadus – veltījis vārdnīcas projektam.