1881. gada 1. oktobrī dzimšanas dienu svin viens no lielākajiem aviācijas uzņēmējiem Viljams Boings (1881 -1956). Viņš bija turīgas ģimenes atvase, kurš varēja atļauties ar dārgiem hobijiem. Tiklīdz Boings ieraudzīja lidmašīnu, viņš tajā iemīlējās no pirmā acu skatiena. Bet pēc pirmās avārijas, saprata, ka viņa liktenis ir būvēt vienas no labākajām lidmašīnām pasaulē.

 

Viljams Boings nebija bērns, kuram kaut kas diži tiktu dzīvē liegts. Viņš piedzima turīga vācu uzņēmēja ģimenē, kurš bija emigrējis uz ASV un ieguvis lielo kapitālu no raktuvēm. Viljams Boings piedzima 1881. gada 1. oktobrī. Bērnība pagāja ierasti, bet izglītību viņa ģimene nolēma zēnam nodrošināt Šveicē. Tāpēc pēc atgriešanās no Šveices topošais uzņēmējs bez grūtībām iestājās Jeilas universitātē.

Taču no slavenās universitātes Boings aizgāja jau pēc trim gadiem. Viņu aizrāva bizness, un viņš lika lietā savas ģimenes naudu, lai iegūtu plašas mežu cirsmas. Tiklīdz viņš nopelnīja no koksnes iegūšanas, Viljams Boings ielika kāju arī apaļkoksnes tirdzniecības durvīs. Viņam bija visas iespējas pašam strādāt ar nogāztajiem kokiem, tāpēc salīdzinoši nelielā laika posmā Viljams Boings pats kļuva par itin veiksmīgu uzņēmēju. Īstais pārbaudījums viņa uzņēmējdarbībai gan pienāca 1909. gadā, kad viņš apmeklēja Aļaskas – Jukonas – Klusā okeāna izstādi. Tajā ar priekšnesumu uzstājās aviatori, kas parādīja apmeklētājiem, ko nozīmē lidot. Ja līdz lidošanai Viljama Boinga domas aizķērās pie laivu un jahtu būvēšanas, tad pēc 1909. gada visa viņa enerģija bija piekalta lidmašīnām.

Viljams Boings nopirka lidmašīnu no aviokonstruktora Glena Mārtina. Mārtins pats personīgi mācīja turīgajam uzņēmējam kā pilotēt jauniegūto lidmašīnu. Boingam lidošana kļuva par otru elpu. Tik spēcīgu, ka reiz viņš gandrīz aizrijās. Pats avārijā Boings necieta, bet viņa lidmašīna gan tika iznīcināta. Bagātniekiem raksturīga ir nepacietība, tāpēc arī Boings uzreiz pasūtīja lidmašīnas remontu. Mārtina kompānijā viņam atbildēja, ka pasūtījumu ir tik daudz un rezerves daļas nāksies kādu laiku gaidīt. Uz to Boings norūca, varbūt labāk lidmašīnu uzbūvēt pašam.

Pirmās lidmašīnas taču galvenokārt sastāvēja no koka un audekla, tāpēc Boingam bija visi priekšnoteikumi lidmašīnu ražošanai. Viņa draudzība ar Džordžu Vesterveltu šeit bija tieši laikā, jo abi aizrāvās ar lidmašīnām. Kādā sašutuma pilnā sarunā Boings izmeta draugam, varbūt uztaisām lidmašīnu paši? Sanāks labāk un ātrāk, nekā gaidīt, kamēr atsūtīs vajadzīgas rezerves daļas. Un tā tapa “B&W Seaplane”, jo abu kopdarbs bija amfībijas tipa biplāns.

Pirmā pasaules kara gados partneri nolēma savas kompānijas sadalīt. Boingam bija iespēja tikt pie armijas pasūtījumiem, kamēr Vestervelts turpināja darbu pie hidroplānu būvniecības. Tieši kara pasūtījums ļāva abiem izplesties. Boinga kompānija tika uzkrāta vērtīga pieredze, kas ļāva jau pēc kara radīt spēcīgas un kvalitatīvas lielizmēra lidmašīnas, tādas, kas varēja nest smagas kravas. Vēl Boings ar savām lidmašīnām trāpīja pareizajā laikā un pareizajā vietā, jo ASV attīstījās pasta aviokompānijas. Tās lielākoties lidoja ar “Boeing” lidmašīnām, bet pašam Viljamam Boingam arī bija sava pasta sūtījumu firma.

1934. gadā Boinga kompānija gan saņēma triecienu. ASV valdība to nolēma sadalīt, jo apsūdzēja uzņēmēju apzināta monopola veidošanā. Tika nolemts, ka Viljams Boings sadalīs uzņēmumu trijās daļās, viena radīs lidmašīnas, otra sūtīs pastu, bet trešā vedīs pasažierus. Tieši Viljama Boinga darbs radīja pamatu “United Airlines” izveidošanai. Lai gan pašam tās radītājam politika sāka radīt riebumu.

Viljams Boings pameta darbu aviācijā un pievērsās savam vaļaspriekam – šķirnes sacīkšu zirgu audzēšanai. Taču ietekme pār “Boeing” kompāniju, protams, viņam saglabājās. Otrā pasaules karā viņa vārdu nesošais uzņēmums piegādāja milzīgu apjomu lidmašīnu kara departamentam. Bet pēc kara šīs lidmašīnas jau kļuva par aviācijas kvalitātes zīmi. Ne velti arī šobrīd labākās pasaules pasažieru lidmašīnas ir “Boeing” un Eiropas “Airbus”, kas tapa tieši kā reakcija “Boeing” milzīgajai ietekmei pasaulē.