1923. gada 1. septembrī dzimšanas dienu var svinēt boksa līdzjutēji, jo šajā dienā dzimis leģendārais bokseris Rokijs Marčiano (1923. – 1969). Tieši viņš kļuva par iedvesmu un pamatu filmai par bokseri Rokiju, ko tik lieliski nospēlēja Silvestrs Stalone.

 

Rokijs Balboa un Rokijs Marčiano, kurš ir īstais varonis un kurš izdomātais? Rokijs Balboa, protams, ir radīts tēls, ko atspoguļoja filmās par bokseri Rokiju. Taču šis stāsts lielā mērā ir aizgūts no Rokija Marčiano, itāļu pēcteča ASV, kurš caur amatieru boksu uzkāpa līdz augstākajai virsotnei – kļuva par pasaules labāko bokseri smagsvariem.

1923. gada 1. septembrī Rokijs Marčiano piedzima Broktonā, kas ir pilsēta Masačūsetsas štatā. Viņa vecāki bija ieceļotāji no Itālijas, tāpēc Rokijam bērnībā nebija lielas iespējas sasniegt augstas virsotnes finansiālo apsvērumu dēļ. Turklāt Marčiano ģimenē kopā auga seši bērni, kas prasīja savu. Jaunieša gados Rokijs piepelnījās kā vien varēja – ziemā no ielām šķūrēja sniegu, mazgāja ēdnīcā traukus, palīdzēja kaplēt dārzus un beigās arī strādāja gāzes uzņēmumā, kur klāja jaunus cauruļvadus. Darbs vienmēr bija fizisks, un tas jaunieti padarīja par atlētisku. Viņš aizrāvās ar sportu, taču pirms boksa tas bija beisbols.

Jauniešu vecuma komandās Rokijs Marčiano tika uzskatīts par talantīgu un daudzsološu beisbolistu, tomēr kāda treniņa laikā viņš salauza roku. Tas pārvilka svītru Rokija sapnim spēlēt beisbolu profesionālā līmenī. Tomēr, kad vienas durvis tiek aizvērtas, citas mēdz atvērties. Rokijs izmēģināja spēkus cīņu sporta veidos. Loģiski, ka ar savu popularitāti viņu aizrāva bokss.

Otrā pasaules kara laikā Rokijs Marčiano nonāca ASV armijas rīcībā. Viņu iesauca armijā un nosūtīja uz Eiropu dienēt apgādes vienībās. Viņš bija loģistikas vienībā, kas garantēja kuģu kraušanu ceļam no Lielbritānijas uz Normandiju. Armijā viņš lieliski varēja pilnveidot savas boksera prasmes, jo armijas vienību vidū bija populāri rīkot boksa sacensības. Marčiano amatiera cīņu attiecība nebija slikta – astoņas uzvaras un četri zaudējumi. Galvenais, kas viņu sāka izcelt uz pārējo bokseru fona, viņš bija ārkārtīgi izturīgs bokseris. Viņu varēja visu maču sist, taču viņš vienalga spēja uzvarēt. Marčiano nebija klasisko boksa pamatu, tāpēc tieši izturība un spēcīgais sitiens ļāva viņam aizvadīt spožu profesionāļa karjeru.

1947. gadā Marčiano kļuva par profesionāli, jo piedalījās savā pirmajā profesionālajā boksa mačā. Kopumā viņam bija lieliska karjeras bilance – 49 uzvaras un neviena zaudējuma. Turklāt 43 cīņas viņš uzvarēja nokautējot pretinieku. Pašā profesionālās karjeras sākumā gan viņam ļoti paveicās. Cīņā ar Ronaldu Lastarci Marčiano uzvaru pēc punktiem piešķīra tiesneši. Rezultāts bija strīdīgs, tomēr arī veiksme laikam stāv klāt spēcīgākajam.

Kad Marčiano kāpa pa profesionālā boksera karjeras kāpnēm, neviens vien eksperts nopēla viņa stilu un tehnikas trūkumu. Marčiano slinki strādāja ar kājām vai arī vienkārši to neprata. Tāpat viņš nebija izteikts bokseris, kurš boksē noteiktus sitienus. Viņa efektīvākais jauninājums bija sist oponenta rokas, kad pretinieks aizsargājās. Punktus tas viņam nedeva, toties oponenta rokas pamatīgi nogurdināja. Un tiklīdz pretinieks kaut nedaudz nolaida savas aizsardzības bloku, Marčiano viņu nokautēja.

Pats bokseris nokdaunā karjeras laikā pabija tikai dažas reizes. Un arī tad tāpēc, ka zaudēja līdzsvaru, nevis dabūja pa žokli. Tomēr viņa žokli nosauca par izturīgāko pasaulē. Marčiano spēja uzņemt ļoti daudz sitienu un viņa izturība ļāva joņot pa ringu bez apstājas. Labāk sagatavotus pretiniekus viņš vienkārši noskrēja vai arī vienkārši ļāva viņiem sagurt, sitot sevi. Vairākas šādas cīņas boksa izdevumi atzina par gada labākajām cīņām.

1955. gadā Rokijs Marčiano aizvadīja savu pēdējo cīņu. Viņš uzvarēja, bet pats pameta ringu, jo šausmīgi sāpēja mugura. Tieši muguras trauma lika viņam pamest boksu. Lai arī Marčiano vēl cerēja atgriezties, veselība to vairs neļāva. Viņš kļuva par veiksmīgu boksa maču komentētāju un arī raidījumu vadītāju. Tāpat viņam izdevās nopelnīto naudu veiksmīgi investēt makaronu biznesa franšīzē. Diemžēl, šī cilvēka dzīves stāsts beidzās 1969. gadā, dienu pirms 47. dzimšanas dienas. Maz pieredzējuša pilota kļūdas dēļ Marčiano aizgāja bojā aviokatastrofā Aiovā.