1953. gada 10. decembrī iznāk pirmais žurnāla vīriešiem „Playboy” numurs. Lai gan teikt numurs būtu nevietā, jo žurnāla galvenais idejas autors Hjū Hefners nemaz nebija pārliecināts, ka žurnālam varētu iznākt vēl kāds izdevums.

 

Ideja radīt jaunu žurnālu Hjū Hefneram radās strādājot dažādos izdevumos. Viņš, piemēram, pats rakstīja žurnālam „Esquire”. Taču 1952. gadā viņš no šī darba aizgāja, jo redakcija atteicās palielināt žurnālista algu. Tāpat Hefners bija studējis psiholoģiju Ilinoisas Universitātē un, strādājot pie sava diplomdarba, daudz laika pavadīja pētot dažādus žurnālus un to piedāvājumu lasītājam. Doma, ka būtu nepieciešams brīvāka satura žurnāls, radās acīmredzami ietekmējoties no tā, ka apskatītais saturs bija par nopietnu valšķīga laika pavadīšanai.

Šobrīd, zinot Hjū Hefnera dzīves stilu vai vismaz tā publisko daļu, top skaidrs, kāpēc viņam radās ideja veidot tieši „Playboy” tipa žurnālu. Taču vēl 1953. gadā šādu žurnālu ASV nebija. Hefners tāpēc nodibināja pats savu uzņēmumu, atrada domubiedrus, ar kuriem kopā kala plānus, kā uztaisīt eksperimentālo žurnāla maketu. Taču tam, protams, bija vajadzīga nauda. Un tāpēc Hefners ieķīlāja savu iedzīvi, par kuru dabūja 600 dolārus. Tā kā žurnāla izdošanai vajadzēja krietni vairāk līdzekļu, Hjū Hefners ar savu draugu nolēma uzrunāt cilvēkus, kas vēlētos investēt. Kopumā viņi savāca astoņus tūkstošus ASV dolāru, no kuriem astoto daļu ieguldīja Hefnera māte. Kā vēlāk kādā intervijā atzina „Playboy” radītājs, tad māte neticēja dēla idejai, viņa ticēja, ka dēls ir spējīgs gūt panākumus.

Sākumā neviens nezināja, cik veiksmīgs izrādīsies „Playboy” žurnāls. Hefners vispār to sākumā vēlējās saukt par „Stag Party”, taču tirgū jau eksistēja žurnāls ar nosaukumu „Stag”, kas bija apņēmības pilns tiesāties, ja Hefners izmantos daļu no viņa zīmola. Tāpēc strauji bija nepieciešamas idejas, kā nosaukumu mainīt. Parādījās varianti „Džentlmenis”, „Sers”, „Vecpuisis”, līdz kāds piedāvāja nosaukumu „Playboy”.

Pirmais žurnāls iznāca 1953. gada 10. decembrī. To veidoja Hjū Hefnera virtuvē. Ideja bija iekļaut žurnālā pikantas fotogrāfijas un papildināt žurnālu ar dažādiem stāstiem. Laika gaitā žurnālā „Playboy” publikācijas veidoja ļoti slaveni rakstnieki, kaut vai Arturs Klārks, Jans Flemings vai Vladimirs Nabokovs. Savukārt pirmā žurnāla modele bija Merilina Monro. Vienīgi viņas fotogrāfija nebija īpaši veidota pirmajam „Playboy” numuram, bet kādam kalendāram. Šo fotogrāfiju aizlienēja, lai būtu ko publicēt.

Panākumi bija galvu reibinoši, „Playboy” tiešām kļuva par šokējošu jaunumu. Zināms, ka ziedu laikos ceturtā daļa ASV koledžu studentu pirka šos žurnālus. Lieki piebilst, tā bija studentu vīriešu auditorija. Hefners arī atzina, ka žurnāla mērķis ir radīt viegla rakstura saturu vīriešiem vecumā no 18 - 35 gadiem. Savu absolūto panākumu kalngalu izdevniecība sasniedza 70. gados. Savukārt ar popularitāti nāca arī lielāka konkurence. Tiklīdz Hefners bija pavēris tikumības durvis plašāk, tā uzradās citi, kas izdeva līdzīga satura žurnālus un atņēma daļu lasītāju oriģinālajiem „Playboy”. Protams, lielākais panākumu grāvējs bija pieaugušajiem domāto video uzplaukums vēlākajos gados.

Viena lieta, ko nevar pārmest žurnāla izveidotājam Hjū Hefneram, ir biznesmeņa tvēriens. Viņš pats sevi izveidoja par multimiljonāru, bet piedauzīgais dzīves stils varbūt daļēji ir paša privātās dzīves vilšanās rezultāts. Hefners atzinās, ka viņu ļoti šokēja pirmās sievas atzīšanās, ka viņa krāpusi vīru, kamēr viņš dienēja armijā. Tāpēc Hefneram bija ļauts ielaisties dēkās ar svešām sievietēm, lai sieva varētu kaut kādā veidā kompensēt savu neuzticību. Hjū Hefners to arī izmantoja un pēc pāris gadiem laulība izjuka. Pats Hefners atzina, tā bija visnežēlīgākā patiesība, kas sagrāva viņa dzīves ideālus. Tikmēr „Playboy” jau sen nav tikai žurnāls vien. Tā ir labi būvēta biznesa kompānija, ar dažādām precēm, kuru zīmols vien ir miljonu vērts.